Pusaudžu mazvērtības kompleksi

Pusaudža vecums (~ 12-18 gadi) ir grūtākais posms, kad bērns sāk kļūt par pieaugušo. Šajā vecumā notiek visstraujākās fiziskās, intelektuālās, emocionālās un sociālās pārmaiņas. Notiek identitātes vai pašvērtējuma meklēšana un nostiprināšana. Pusaudzim lielākā vai mazākā mērā ir raksturīgs negatīvisms, opozīcija, nepakļaušanās un tieksme pēc iespējas ātrāk būt pieaugušo kārtā, saglabājot savu bērna privilēģiju – nebūt atbildīgam. Neatņemama šī vecuma posma rakstura īpašība ir vēlme riskēt, tāpēc arī ļoti bieži ir redzami visādi pārgalvīgi un dzīvībai riskanti izgājieni no pusaudžiem, un bieži vien tie ir redzami tikai tāpēc, ka bērns ir redzējis, ka kāds cits tā var, un kāpēc tad gan viņš tā nevarētu. Visvairāk pusaudži grib būt pamanīti un justies piederīgi un atzīti. Piederība kādai grupai ir būtiska, jo sociālie panākumi vai neveiksmes ietekmē pusaudžu emocionālo attīstību. Nozīmīga ir sociālā saskarsme. Sakarā ar to, ka pusaudži ir pieredzējuši dažādas stipras fiziskās izmaiņas, kas pirmo reizi mūžā viņus skar, viņi uztver draugus un vienaudžu grupas par daudz svarīgākām, nekā vecākus. Sakarā ar vienaudžu spiedienu, pusaudži dažreiz var nodoties ar darbībām, kuras nevar uzskatīt par sociāli pieņemamām.
Pusaudžu kompleksi iekļauj: jūtīgums pie pārējo savējās ārienes novērtējuma, spējas, prasme saskanēt ar galēju pašpaļāvību; uzmanīgums brīžam sadzīvo ar pārsteidzošo rupjumu, sāpīga kautrība ar vaļību, vēlme būt atzīts un novērtēts citiem - ar ārišķīgu neatkarību, cīņa pret autoritātēm, vispārpieņemtiem likumiem un izplatītajiem ideāliem - ar nejaušu elku, bet jutekliska fantazēšana ar sausu gudrību.…