Šī tēma “Pusaudžu negatīvas izpausmes” pēc manām domām ir ļoti aktuāla un svarīga. Darba gaitā es ieguvu plašākās zināšanas šajā jomā.
Pusaudzis ir cilvēks bērna un jaunieša gadu starpposmā (12-16 gadu vecumā). Šim laikam raksturīgas vētrainas izmaiņas gan cilvēka fizioloģijā,gan viņa psiholoģijā. Pirmkārt, tas ir sevis, savas patības meklēšanas laiks, grūts un apjukuma pilns identitātes veidošanas laiks. Tas ir celš uz pieaugušo pasauli.
Pusaudža vecumā ļoti intensīvi veidojas personības virzība. Tas notiek morāles, intelektuālajā, estetiskajā sfērā vienlaicīgi un vētraini. Par visnozīmīgāko pusaudža īpatnību varētu uzlūkot pastāvīgo nemiera stāvokli. Pusaudza nemierīgums izskaidrojams ar līdzsvara trūkumu psihofiziskajā enerģijā un tās lielderīgajā izmantošanā.
Bieži vien pusaudži tiecas parādīt savu pārākumu,cenšas izcelties, komandēt savus vienaudžus, kļūst spējīgi uz tādu rīcību, kas nodara ļaunumu citiem. Pusaudzis dziļi pārdzīvo visu redzēto. Šai posmā pusaudzis savās domās un darbībā neseko tik daudz ķermeņa ierosinātām iekārēm, bet gan savai patmīlībai. Patīlība ir pusaudža galvenā darbības un izturēšanās noteicēja. Viņš labu vai ļaunu dara savas patmīlības dzīts.
Agrāk vai vēlāk delinkventu bērnu vai pusaudžu uzvedība rada problēmas skolā, mājās un uz ielas. Latvijas nesakārtotā likumdošana vistiešākajā viedā veicina delinkvento bērnu un pusaudžu straujāku tuvošanos kriminālai pasaulei. Ja pusaudzi laikus apturētu uzvedības lejupslīdē, noskaidrojot pirmo un krimināli nesodāmo pārkāpumu celoņus, būtu daudz lielākas iespējas samazināt viņa noziedzību.
Skolu neapmeklējoso bērnu skaits ir liels. Vispirms tie ir no nelabvēlīgām ģimenēm, kur ir nelabvēlīga vide kopš dzimšanas vai agras bērnības, audzināšanas trūkums prasmju un iemaņu trūkums. Galvenie skolas neapmeklēšanas cēloņi nav tikai izglītības sistēmā, bet arī iedzīvotāju dzīves apstākļos un vecāku attieksme pret izglītību. Pusaudžiem nav viegli iepazīt sevi kā personību, kā cilvēku ar savām garīgajām un fiziskajām īpatnībām.…
