Pusaudžu periods ir sarežģīts laiks gan pusaudzim, gan viņa vecākiem. Pusaudža periods ir no 11 līdz 15 gadiem. Šī perioda izmaiņas ir raksturīgas gandrīz katram pusaudzim. Šajā periodā pusaudzim sāk rasties kompleksi, arvien mazāk pakļaujas citu gribai, viņš kļūst emocionāli nelīdzsvarots. Jo lielākas kļūdas ir bijušas pieļautas iepriekšējos attīstības periodos, jo tās stiprāk izpaužas pusaudžu periodā, jo „grūtāks” pusaudzis ir šajā periodā. Ja pusaudžu periodā cilvēks vēl neatrod savu patieso identitāti, viņam ir „lomu sajukums”, viņš turpina to meklēt pieaugušo periodā, ja tā nav, var izpausties neirozes pazīmes, depresija vai agresivitāte. Pusaudžu gadu sākumā bērni daudzējādā ziņā arvien ir egocentriski, un viņiem ir grūti saprast, ka apkārtējiem cilvēkiem var būt citas raizes un intereses nekā viņiem pašiem. Viņi spēj apjaust arī citu cilvēku domas, tomēr vēl pilnā mērā nesaprot, ka apkārtējos var nodarbināt citas domas, ne tikai pusaudži un viņu problēmas. Pusaudzim nobriestot, viņa egocentrisms pakāpeniski samazinās un domāšanas procesi pilnveidojas. Cik daudz pusaudža periods ietekmē viņa attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem?
Darba mērķis: Noskaidrot, kā pusaudža periods ietekmē pusaudža attiecības ar saviem vienaudžiem, vecākiem un skolotājiem.
Darba uzdevumi:
Izpētīt un apkopot informāciju par pusaudžu perioda uzvedības izpausmēm un par viņu emocionālo stāvokli.
Izveidot anketas un apjautāt 100 respondentus.
Apkopot un apstrādāt iegūtos datus, analizēt tos.
Izdarīt secinājumus.
Hipotēze: Pusaudžu periodā mainās savstarpējās attiecības skolā un ārpus skolas.
Darbā izmantotās metodes: literatūras un informācijas analīze, anketēšana, datu apstrāde un analīze.
Darba struktūra:
Darbs sastāv no ievada, darba pamatdaļas 6 nodaļām un 12 apakšnodaļām, 6 secinājumiem, 11 izmantoto avotu saraksta, kopsavilkuma un 3 pielikumiem.
Pusaudžu periodu vispirms iezīmē apziņas maiņa par sevi, kas sakrīt ar fizioloģiskajām izmaiņām pusaudža ķermenī. Šīm fizioloģiskajām izmaiņām bieži ir cēloņa nozīme pusaudža uzvedībā – apmatojuma parādīšanās, menstruācijas, pollūciju sākšanās, pūtīšu parādīšanās, kā arī dzimumhormonu pastiprināta ieplūšana asinīs var izraisīt dažādas reakcijas – no garastāvokļa maiņām līdz histērijai vai depresijai. Pusaudžiem var novērot smieklu lēkmes un asaru „plūdus”, infantilismu un pieaugušajiem raksturīgu nopietnību, un spēju spriest.(10)
Tā kā pusaudzim būtiski mainās fizioloģija, fizioloģiskie procesi, viņš sāk koncentrēties uz savu ķermeni, uz ārējo izskatu. Ārējais izskats kļūst par dažādu pārdzīvojumu iemeslu un pašvērtējuma ietekmētāju.
Pusaudža galvenās psiholoģiskās īpatnības, kas ir universālas: maksimālisms – šeit un tagad, tūlīt vai nekad – pusaudzis grib apmierināt visas savas vajadzības uzreiz; ideālu meklēšana, tas var būt kāds cilvēks, varonis no grāmatām, no filmām, kam viņš grib līdzināties; norobežošanās no apkārtējiem, savas subkultūras veidošana.…
