Kopsavilkums
Zinātniski pētnieciskā darba tēma ir “Pusaudžu un jauniešu depresijas iemesli”.
Ievada daļā pamatota tēmas izvēle, tās aktualitāte, minēts darba mērķis un hipotēze, formulēti darba uzdevumi, tajā izmantotās metodes un raksturota darba struktūra, kā arī skaidroti darbā izmantotie termini.
Literatūras apskata daļā raksturots jēdziens “depresija”, tās cēloņi, simptomi, minēti fakti par depresijas izplatību pasaulē un Latvijā, raksturoti un atsevišķi apskatīti depresīvo stāvokļu kopīgie simptomi, raksurota depresijas klasifikācija pēc tās dziļuma līmeņiem un īpaši pieminēta pusaudžu depresija, tās izpausmes un cēloņi.
Pētnieciskā darba daļas pamatā tika izveidota anketa un aptaujāti 100 respondenti vecumā no 12 – 19 gadiem, tie tika iedalīti trīs vecumgrupās, pirmā grupa līdz 14 gadiem, otrā no 15 līdz 16 un trešā grupa no 17 līdz 19 gadiem. Pēc iegūtajiem datiem tika izveidotas dažādas tabulas un raksturota tajās redzamā informācija, kā arī izdarīti secinājumi, kas palīdzēja nostādītā mērķa sasniegšanai.
Secinājumos tika minēta nozīmīgākā informācija, kas atklājās darba gaitā. Svarīgākie secinājumi – galvenie pusaudžu un jauniešu depresijas cēloņi ir enerģijas trūkums, dusmas uz sevi, nespēja koncentrēties un dusmas uz citiem; pusaudžu un jauniešu depresiju izraisa sabiedrība kopumā; nav noteikta vide, kura būtu labvēlīgāka pusaudžu un jauniešu depresijas attīstībai. Darba gaitā atklājās vēl citi secinājumi - ir ļoti maz jauniešu, kuri izmanto psihologa pakalpojumus; sievietēm ir daudz vairāk garīga un emocionāla rakstura problēmu; jauniešiem piemīt tieksme pārspīlēt (šajā gadījumā par savu garīgo stāvokli); vīrieši sabiedrībā retāk jūtas atstumti kā sievietes u.c.
1.1. Kas ir “depresija”?
‘Depresija’ nozīmē ‘spiediena krišanās’. Depresija ir nervu vai psiholoģiska tonusa kritums. Tātad depresija ir ļoti vispārīgs jēdziens. Tā ir etiķete, kas der veselai virknei stāvokļu. Šiem stāvokļiem savukārt ir dažādi nosaukumi: astēnija, neirastēnija, psihastēnija, apmātība, šizofrēnija, maniakāli depresīva psihoze - tātad tie sniedzas no vieglām kaitēm līdz ļoti smagām. Šie depresīvie stāvokļi analizēti darba gaitā.(1;23)
Daži fakti par depresijas izplatību pasaulē un Latvijā:
• Depresija ir izplatīta salimšana, no tās cieš 340 milj. cilvēku pasaulē.
• Depresija ir viens no izplatītākajiem invaliditātes un darba nespējas cēloņiem pasaulē.
• Ap 15 % no depresijas slimniekiem nonāk līdz pašnāvībai vai pašnāvības mēģinājumiem.
• Ap 30 Amerikas psihologu veikto pētījumu rezultāti rāda, ka 20-35% zēnu un 25-40% meiteņu iepriekšējos sešos mēnešos ir bijis depresīvs noskaņojums.
• 2002. gada pavasarī kādā Rīgas rajona skolā V. Apsītes veiktajā pusaudžu depresijas pētījumā (pētījumā piedalījās 205 skolēni vecumā no 11-16 gadiem) redzama šāda aina: 64% skolēnu ir normāls emocionālais stāvoklis, bet 36% skolēnu ir vērojamas depresijas pazīmes, bet 7% ir smagas depresijas pazīmes. (5;55)
Depresijas simptomu ir daudz. Depresijai var būt tīri fizisks pamats (kā neirastēnijas gadījumā), kam pievienojas psihiskas izpausmes.
…
