1. Pusaudžu vecumposma raksturojums
Pusaudža gadi iezīmē vienu no cilvēka dzīves vecumposmiem. Tas ir periods, kas veido pāreju no bērnības uz jauniešu periodu. Pusaudžu periods ilgst no 11 līdz 15 gadiem (meitenēm) un no 12 līdz 16 gadiem (zēniem).
Šī perioda īpašā nozīme ir saistāma ar bērna pubertāti un sociālo attīstību, kā arī ar identitātes vai pašvērtējuma nostiprināšanos (meklēšanu). Psiholoģijas autoru darbos atrodama dažāda vecumposmu periodizācija.
„Pēc Z.Freida psihoseksuālo attīstības stadiju klasifikācijas, pusaudžu periods ir piektās – ģenitālās attīstības stadijas sākumposms. Dzimumbrieduma sasniegšanu pavada spēcīgs nemiers ne tikai seksuālajā sfērā, bet arī sociālās uzvedības laukā”. [9 .; 44.lpp.]
„E.Eriksons piedāvā astoņas cilvēka attīstības stadijas un pusaudža vecums ietilpst piektajā attīstības stadijā. Piektā stadija E.Eriksona periodizācijā aptver vecumposmu no 12 līdz 18 gadiem”. [9 .; 51.lpp.]
Pusaudžu vecums ir sarežģīts gan viņiem pašiem, gan arī viņu vecākiem un skolotājiem. Pusaudzis ir cilvēkbērns tādā attīstības stadijā, kurā vecuma īpatnībām ir milzīgs spēks, kurā gan fiziskā, gan psihiskā attīstība tā samezglojusies, ka bērnam pašam saviem spēkiem grūti atrast pareizākos ceļus un risinājumus. Šis laika posms ir nozīmīgs personības tapšanā un to var raksturot kā vienu no kritiskākajiem etapiem cilvēka dzīvē.
…