Pusaudžu vecums ir no 11-15.gadiem, taču ir literatūras avoti, kur minēts, ka pusaudžu vecumposms sākas ar 12. gadiem, bet lielākoties tas ir vecāka gada gājuma literatūras avotos, no kā autorei nākas secināt, ka mūsdienās bērni attīstās daudz straujāk, nekā agrāk. Tas ir periods, kad cilvēks pāriet no bērnības uz jaunieša periodu. Ir arī literatūras avoti – psiholoģijas grāmatas ASV, kur tiek minēts, ka 12-15. gadi ir agrīnās jaunības periods jeb adolescence1 (2;120). Grāmatā pieaugušo psiholoģija minēts, ka pusaudzis ir 9,10- 14,15. g. (3; 53).
11. gadu vecumā, mūža galvenais posms ir skolas vecums (7-16/18 gadi), šo posmu izdala 2.apakšposmos: agrīnais skolas vecums ( 7-12.gadi), jaunība (11-20.gadi). Autores pētāmais indivīds ietilpst abos apakšposmos. Agrīnjā skolas vecumā bērns nokļūst sabiedrībā, un viņa pienākums ir apmeklēt skolu, kas sekmē daudzu vides izvirzītu attīstības uzdevumu parādīšanos. Jaunības periodā tiek sastapti daudzi izaicinājumi – piem. seksuālā brieduma sasniegšana, kas būtiski maina indivīdu. Bet pēc autores domām 11.gadi ir laiks, kad šis jaunības perioda izaicinājums vēl snauž īpatnī, taču tas ir pilnībā atkarīgs no katra indivīda rakstura īpašībām, ģimenes situācijas, apkārtējās vides ietekmes u.c. faktoriem, kas varētu paātrināt šī izaicinājuma izlaušanos uz āru (5; 30).
Pēc Piažē attīstības teorijas, domāšanas attīstības galvenajiem posmiem, autores pētījamais indivīds ietilpst konkrēto operāciju posmā (7-11 gadi) un formālo attiecību posmā (11-15 gadi). Pētījumā tika veikti dažādi testi, kas palīdzējas noteikt kāda kognitīvā procesa stāvokli, vai arī apstiprināja pētījuma procesā gūto informāciju par pētījamo objektu – 11. gadus vecu 6.klases zēnu.…