Putnu gripa ir epidēmiska savvaļas putnu un mājputnu slimība, konstatēta vistām, pīlēm, zosīm un tītariem (epizootija), to izraisa A gripas vīrusi. Arī citi dzīvnieki, piemēram, cūkas, zirgi, roņi un vaļi, var tikt asimptomātiski inficēti ar putnu gripas vīrusiem. Slimība pirmo reizi aprakstīta 1878. gadā Itālijā. Inficēšanās, replikācija un saslimšanas simptomi ir ne vien respiratoras dabas, bet savvaļas putniem un pīlēm arī kā gastrointestināli traucējumi. Dažām dzīvnieku sugām (vistām, pīlēm, zosīm, tītariem, roņiem un vaļiem) novērojama izteikti ātra slimības gaita, un tā noved pie letāla iznākuma. Ūdensputniem zarnās var būt sastopams H7N7 apakštipa A gripas vīruss, neizraisot saslimšanas simptomus. Cilvēki var inficēties, kontaktējoties ar inficētiem dzīvniekiem (zoonoze), un tas var izraisīt gripas simptomus. Ir konstatēts arī letāls iznākums.
Ir sastopami gan zemas patogenitātes (ZPPG), gan augstas patogenitātes (APPG) celmi.
Pirmie dzīvniekiem izraisa vājus saslimšanas simptomus. Izplatoties tie var mutāciju rezultātā kļūt par APPG. Tad slimība izpaužas galvenokārt ar augstu mirstību, agrāk nosaukta par “klasisko putnu gripu”.
1997.gadā Honkongas mājputnu populāciju (pīles, zosis un vistas) skāra augsta saslimstība un mirstība, ko izraisīja H5N1celma uzliesmojums. Sporādiski tikuši inficēti arī cilvēki. No astoņpadsmit inficētām personām sešas mirušas. Nav konstatēta pārnese no cilvēka uz cilvēku.…
