NOBEIGUMS.
Referāta noslēgumā vēlos pieminēt, ka R. Dekarts ar paša izstrādāto filozofijas pētniecības metodi, kļuvis par racionālisma virziena pamatlicēju, kurā par noteicošo uzskata cilvēka prātu. Tādā veidā R. Dekarts kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem 17.gadsimta filozofiem Eiropā. Viņa metode lielā mērā balstījās uz saprātu un saprotamību.
R. Dekarta izstrādātās mācības vērsās plašumā pēc viņa nāves, kad uzplauka tā sauktais kartēzisms (lat. Cartesius R. Dekarta vārda latinizētā forma) – virziens Rietumeiropas filozofijā un dabaszinātnēs. R. Dekarta racionālisma metode tika izmantota daudzos viņa sekotāju darbos un sava vieta filozofijas zinātnē R. Dekarta idejām ir arī mūsdienās.
SECINĀJUMI.
1. Filozofijas pirmsākumi meklējami jau senajos mītos, jo arī mīti veidojušies no vēlmes izzināt pasauli, no gudrības to izskaidrojot. Filozofija ir ceļš uz gudrību, tās sākums ir jautājumi, nevis atbildes uz tiem.
2. Jauno laiku filozofijas virziens aizsākās 17.gadsimtā un vēsturē šis periods nozīmīgs ar to, ka tajā laikā norisinājās izmaiņas vispārējā pasaules ainā un zinātnes attīstībā. Zinātnieki pievērsās matemātikai, astronomijai un dabaszinātnēm. Filozofijā attīstījās empīrisma virziens, gnoseoloģija, racionālisms.
3. Racionālisms radies laikā, kas pieaugusi cilvēku tieksme iegūt zināšanas, izprast sabiedrību un pašam sevi. Racionālisma pamatlicējs ir franču filozofs Renē Dekarts. Viņš par noteicošo uzskatījis cilvēka prātu. R. Dekarts radījis savu filozofijas izpētes metodi un to pielietojis visu savu dzīvi. Pētījumus veicis izmantodams personīgo pieredzi, kas gūta ceļojumu laikā sastopoties ar dažādām sabiedrībām un kultūras izpausmēm.
…