Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1 | Radioaktīva starojuma ietekme uz cilvēka organismu, sekas, pielaižamas devas, mērvienības | 4 |
Radioaktīvā starojuma iedarbība uz organismu | 4 | |
Radioaktivitātes mērvienības | 5 | |
Cilvēkam galēji pieļaujamās apstarojuma devas | 5 | |
Radioaktīvā starojuma veidi | 6 | |
Apstarošanas dozas | 6 | |
Radioaktīvais piesārņojums pārtikā, dzeramajā ūdenī un dzīvnieku barībā | 7 | |
Radioaktīvu starojumu identitāte metodes un to avoti | 7 | |
Kodolmateriālu izmantošanas vai glabāšanas vietas Latvijā | 8 | |
Atomenerģētikas objektu skaits 1000 km un 300 km attālumā no Latvijas | 8 | |
Kontrole | 9 | |
Agrās brīdināšanas monitoringa staciju skaits un tipi | 10 | |
Preču, kravu un transportlīdzekļu radiometriskā kontrole | 10 | |
Obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma darbībām ar JSA | 11 | |
4 | Radioaktīvas avārijas seku bīstamības noteikšana, dozimetriņa | 12 |
Kā uzzināt par radioaktīvu avāriju? | 12 | |
Radioaktīvas avārijas noteikšanas un prognozēšanas sistēmas | 12 | |
Radioaktīvā piesārņojuma avoti | 13 | |
Rīcība pēc oficiāla vides radioaktīvā piesārņojuma avārijas signāla saņemšanas pa valsts radio un televīzijas kanāliem | 13 | |
NOBEIGUMS | 14 | |
IZMANTOTA LITERĀTURA | 15 |
PUSSABRUKŠANAS PERIODS (T1/2) - katra ķīmiskā radioaktīvā elementa raksturojošs parametrs - laiks, kurā konkrētā viela, tās atomu kodolu sabrukšanas rezultātā, zaudē 1/2 no sākotnējās masas, pārvēršoties citā elementā ar mazāku kodola masu.
Dažādiem radioaktīvajiem elementiem T1/2 var būt ievērojami atšķirīgs - no sekunžu daļām līdz vairākiem gadsimtiem. Piemēram, zinot radioaktīvā oglekļa izotopa pussabrukšanas periodu un šī ķīmiskā elementa daudzumu dzīva cilvēka organismā, arheologiem iespējams noteikt izrakumos atrasto apbedījumu vecumu.
Savukārt radioaktīvu vielu nekontrolēta vai ļaunprātīga izplatīšanās vidē rada radioaktīvo piesārņojumu. Tas var notikt ar šķidrumu, putekļu vai gāzu starpniecību, kā arī radioaktīvu metālu un to saturošu minerālu klātbūtni. Radioaktīvais piesārņojums atšķiras, piemēram, no ķīmiskā ar to, ka pēdējo iespējams likvidēt (degazēt) ķīmiskas iedarbības rezultātā. Radioaktīvās vielas nav iespējams neitralizēt, pārvērst, apturēt to atomu kodolu sadalīšanās procesu ne ķīmiskas reakcijas rezultātā, - ne ar ūdeni, ne uguni. Radioaktīvo piesārņojumu, ja vien tas fiziski iespējams, var lokalizēt un saindēto substanci "apglabāt" vai arī jāgaida līdz atomu sabrukšanas procesa rezultātā būs radies svins un hēlijs. Jo tuvāk atrodas radioaktīvā starojuma avots, jo lielāku un kaitīgāku starojuma devu (vai dozu) saņem objekts.
Īpaši bīstami, ja agresīvais starojums nokļūst uz cilvēka atkailinātas ķermeņa virsmas - tieši uz ādas. Radioaktīvās vielas ir sevišķi bīstamas, ja tās ar gaisa, ūdens un pārtikas starpniecību iekļūst cilvēka organismā.
Par "vispopulārākajiem" vides radioaktīvā piesārņojuma avotiem var uzskatīt kodolieroču un atomu elektrostaciju (AES) avārijas sprādzienus. Abos gadījumos piesārņojuma veids ir samērā līdzīgs. Sākotnējais piesārņojums, t.s. "joda periods" ilgst dažus mēnešus. Laiks, kad nepieciešama ātra, nekļūdīga rīcība ir šī perioda pirmajās stundās, t.s. "mākoņu" fāzē, kā arī pirmajās dienās, t.s. "zemes" fāzē.…
Ar savu darbu gribu iepazināt jūs ar radioaktīvu piesārņojuma tematu un gribu pievērst jūsu uzmanību tādiem jautājumiem, kuri ir ļoti aktuāli katra pilsoņa dzīve ārkārtējos gadījumos. Es runāšu par radioaktīvu piesārņojumu, ka tādu, par to ietekmi uz cilvēku un dabu, par radioaktīvu piesārņojumu likvidāciju, monitoringu un brīdināšanu, un citiem ļoti interesantiem šis tēmas apakš jautājumiem. Sāksim ar to, ka noskaidrosim kas ir radioaktivitāte. Radioaktivitāte - patvaļīgas dažu ķīmisko elementu pārvērtības - to atomu, īpaši kodolu, sadalīšanās process, kā rezultātā tiek izstarotas vairāku elementārdaļiņu plūsmas. Tās tiek dēvētas par radioaktīvo vai jonizējošo starojumu. Rodas citu atomu kodoli ar mazāku masas skaitli. Sākotnējā (atskaites) radioaktīvā elementa sabrukšanas process notiek noteiktā ķīmisko elementu rašanās secībā, turpinoties šim sabrukšanas procesam. Izpētīti vairāku radioaktīvo elementu sabrukšanas procesi, kā rezultātā secīgi rodas noteikti ķīmiskie elementi (to rinda), kurus var uzskatīt par nukleoīdu (kodolu) dalīšanās starpproduktiem. Vienlaicīgi tie ir, t.s. radioaktīvie izotopi ar selektīvām īpašībām un raksturojošiem parametriem.
- Fluora un tā savienojumu ietekme uz apkārtējo vidi un dzīvajiem organismiem
- Noturīgie organiskie piesārņotāji
- Radioaktīvais piesārņojums
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Noturīgie organiskie piesārņotāji
Реферат для университета13
-
Vides problēmas pēc Otrā pasaules kara
Реферат для университета8
-
Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums
Реферат для университета27
-
Piesārņojuma un urbanizācijas ietekme uz tūrismu
Реферат для университета16
-
Ūdens piesārņojums
Реферат для университета19