Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 4 | |
Mērķis | 4 | |
Darba uzdevumi | 4 | |
Hipotēze | 5 | |
Darba struktūra | 5 | |
Vēsture | 6 | |
Jēdzienu skaidrojums | 8 | |
1. | Radioaktivitātes izpēte | 11 |
Radioaktivitātes veidi | 11 | |
Kodola dalīšanas mehānisms | 12 | |
Neitronu izdale dalīšanas procesā | 13 | |
Radioaktīvās sabrukšanas likums | 14 | |
Radioaktīva starojuma īpašības | 14 | |
α-, β-, γ-starojumi | 14 | |
Nobīdes likumi | 15 | |
Ikdienas radiācija | 16 | |
Radioaktīvu atomu pielietojums | 16 | |
2. | Radioaktivitāte dabā | 18 |
Dabiskā radioaktivitāte | 19 | |
Mākslīgā radioaktivitāte | 19 | |
Radiācijas daudzums un tā mērvienības | 21 | |
Radioaktīvais starojums | 23 | |
3. | Radioaktivitāte cilvēku labā | 24 |
Medicīna | 24 | |
Cik lielas starojuma dozas cilvēkam ir bīstamas? | 24 | |
Kādus procesus organisma šūnās izraisa radioaktīvais starojums? | 24 | |
Vai visas šūnas vienādi reaģē uz radioaktīvo starojumu? | 25 | |
Radioaktivitāte medicīnā | 26 | |
Rentgenstaru diagnostika (konvencionālā radioloģija) | 27 | |
Intravenoza urogrāfija | 27 | |
Angiogrāfija | 28 | |
Kompjūtertomogrāfija (datortomogrāfija) | 28 | |
Magnētiskā rezonanse (MR) | 29 | |
Kaulu scintigrāfija | 30 | |
Apstarošana | 31 | |
[www.vezis.lv] | 31 | |
Elektroenerģija | 32 | |
Pārtika | 33 | |
Lauksaimniecībā | 34 | |
Secinājumi un ierosinājumi | 35 | |
Izmantotā literatūra | 37 | |
Pielikums | 39 | |
Kopsavilkums – aptaujas anketas | 40 |
Radioaktīvus izotopus izšķir:
1.izotopi, kas eksistē dabā (dabiskie);
2.izotopi, kas ir iegūti kodolreakciju rezultātā (mākslīgie).
Radioaktivitātes vienība Starptautiskā mērvienību sistēmā (SI) ir Bekerels (Bq). Viens bekerels ir vienāds ar vienu sabrukšanas aktu vienā sekundē.
Radioaktīvo starojumu veido trīs dažāda veida starojumi, ko sauc par α-stariem, β-stariem un γ-stariem. Tā ir izmantojama arī cilvēku labā.
Mērķis
Izpētīt radioaktivitāti kā starojumu un tās pielietojumu un izmantošanu cilvēku labā.
Darba uzdevumi
iepazīt un izpētīt literatūru, kurā iekļauta informācija par radioaktivitāti;
iepazīt radioaktivitāti un tās lietderīgumu;
aptaujāt cilvēkus.
Hipotēze
Neskatoties uz to, ka radioaktivitāte ir kaitīga, tā ir izmantojama arī cilvēku labā.
Radioaktivitātes veidi
Radioaktivitāte (no latīņu „radio” – staroju, „radius” – stars, „activus” – efektīvs) – ir spēja dažu atomu kodolu spontāni pārvērsties par citiem atomu kodoliem, starojot vienu vai vairākas daļiņas. Pie radioaktīvām pārvēršanām pieder alfa-sabrukšana un visi beta-sabrukšanas veidi ar elektrona, pozitrona izdali vai orbitālas elektrona paķeršanu. Radioaktīvā sabrukšana bieži pavadās ar gamma starojumu, kas izlaidās elektromagnētu pārējas starp dažādām kvantu stadijām viena un tā paša kodolā rezultātā.
Ir divu veidu radioaktivitāte: dabiskā un mākslīgā. 1896.gadā franču zinātnieks Anri Bekerels ievēroja, ka urāna rūda iedarbojas uz iesaiņotu fotoplati, tātad staro neredzamus starus. Viņš bija pirmais, kas novēroja dabisku radioaktīvo sabrukšanu. Bet pirmā cilvēces vēsturē kodolu mākslīgā pārvēršana bija īstenota 1919. gadā angļu fiziķim Rezerfordam. Tas jau nebija nejaušs atklājums. Tā kā kodols ir ļoti izturīgs un ne augstās temperatūras, ne spiediens, ne elektromagnēti lauki neizraisa elementu pārvēršanos un neietekmē uz radioaktīvās sabrukšanas ātrumu, tad Rezerfords iedomājās, ka ir vajadzīga liela enerģija lai kodols sabruktu vai pārvērstos. Vispiemērotākās lielas enerģijas nesējas tolaik bija α-daļiņas, kas izlido no kodola radioaktīvā sabrukšanas dēļ.…
- Mehānika no Aristoteļa līdz Ņūtonam
- Radiācijas ietekme uz cilvēku
- Radioaktivitāte izmantojama arī cilvēku labā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Radiācijas ietekme uz cilvēku
Реферат для средней школы2
-
Mehānika no Aristoteļa līdz Ņūtonam
Реферат для средней школы5
-
Radioaktivitāte
Реферат для средней школы4
-
Radioaktivitāte
Реферат для средней школы17
-
Radioaktivitāte
Реферат для средней школы5