Pašlaik okultisms ir sasniedzis savus ziedu laikus, pašlaik burvju ir vairāk kā to bija gadsimta vidū. Pārdabiskais un neparastais arvien ir aktuāls, lai gan zinātnes augšupejas un attīstības laikmetā modernais cilvēks mēģina atbrīvoties no maģijas, no zinātniski neizskaidrojamu lietu klātbūtnes, arī māņticības. Tomēr mūsdienu sabiedrībāatklājas pavisam sitāda situācija, kas uzskatāmi norāda uz vārdošanas tradīciju pastāvēšanu, atklāj maģijas un māņticības lomu, kā arī sabiedrības attieksmi pret šīm parādībām.
Raganu vajāšanas periods Eiropas kultūras vēsturē ilga daudzus gadsimtus un ir atstājis tajā neizdzēšamas pēdas. Šajā laikā tika nevainīgi apsūdzēts un iznīcināts milzīgs daudzums cilvēku visos kontinenta nostūros. Raganu medības, sārti izraisīja šausmas iedzīvotājos, un šis apmātības vilnis vēlās pāri visām zemēm.
Lai arī buršanās savus ziedu laikus sasniedza dažādos laikmeta posmos, tā nav zaudējusi savu nozīmi arī mūsdienās. Katrs cilvēks sevī izjūt kādas pārdabiskas spēju klātesamību, taču neprotot tās izprast, tāpēc ar šī referāta palīdzību centīšos noskaidrot kas ir maģija un kā tā var tikt pielietota, un pie kādām sekām tā var novest. Apskatot gan viduslaika izpratni par maģiju, gan mūsdienu izpratni un tās nozīmi.
Viduslaiku burvji un raganas tieka uzskatīti par cilvēkiem, kuri savu dvēseli pārdevuši velnam. Slēdzot līgumu ar savu kārtējo adeptu, Sātans no sākuma kristīja raganu (burvi), pēc tam iezīmēja tos ar īpāsu zīmi- pieskārās rokai, vietai ar auss vai jebkurai citai ķermeņa daļai, un visur, lai kur arī viņš nepieskartos, iestājās nejūtība pret sāpēm; tā vietā varēja durt, kniebt, dedzināt, bet rezultātā tā neasiņoja. Saucās tas par „velna (Sātana) zīmogu”. Populārākā zīme līgumam ar velnu bija t.s. stigma diabolicum- raganu zīme, kuru velns iededzināja savām piekritējām tad, kad tās pirmo reizi piedalījās raganu sabatā. Par šādām zīmēm uzskatīja dažādus neregulārus veidojumus uz ādas- kārpas, rētas, dzimumzīmes, kas nesāpēja un neasiņoja, ja tām iedūra ar asu priekšmetu.
Līgumā velns ierakstīja gan savus, gan arī raganas un burvja pienākumus. Līgums tiek parakstīts ar tā slēdzēja asinīm, bet Sātans to apzīmogo – savas govs kājas nospiedumu. Saskaņā ar līgumu raganas un burvji apņēmās visādi kaitēt cilvēkiem un Dievam, bet velns solīja par to ņemt viņus savā aizgādībā.Viens no raganu un burvju pienākumiem bija piedalīties sabatos. Šīs raganu un burvju orģijas kopā ar velniem visbiežāk sakrita ar kristiešu svētkiem :Lietldienām, Jāņa Kristītāja dienu (latviešu Jāņi), Vasarsvētkiem, Ziemassvētkiem, kā arī notika maijā Valpurģu naktī. Mazāki sabati notika biežāk- reizi nedēļā sestdienas naktīs. Par raganu un burvju tikšanās vietām kalpoja kalni, krustceles, kapi, pilsdrupas un pat pilsētas māju pagrabi.Uz sabatu raganas devās lidojot uz slotas vai krāsns kruķi, pirms tam ieziedušās ar burvju smēri, no mājām izkļūstot caur skursteni.…
