Secinājumi:
• Raganas tēls latviešu mitoloģijā ir ienācis līdz ar kristietību,
• Daudzās raganu prāvas bija nepamatots process, kas balstījās uz cilvēku māņticību,
• Raganas vārda etimoloģija ir saistāma ar vārdu redzēt,
• Raganas tēls latviešu foklorā ir daudzveidīgs,
• Par raganu var kļūt ikviens un ikviena, kas noslēdz līgumu ar Velnu,
• Visvairāk materiālu par raganām ir latviešu tautas teikās un ticējumos,
• Raganas latviešu foklorā vairāk ir attēlotas kā piena ņēmējas, nevis kā burves,
• Latviešu foklorā ir trīs raganas: ragana, spīgana un lauma,
• Raganas spēj pārvērsties par dažādiem dzīvniekiem un priekšmetiem,
• Krupji, čūskas, ķirzakas ir raganas kalpi,
• Ragana atriebjas cilvēkiem, tos nogalinot,
• Jāņu nakts ir vislielākā raganu staigāšanas nakts,
• Latvieši no raganām centās aizsargāties kā pretlīdzekli izmantojot buramvārdus,
• Galvenokārt šie buramvārdi ir domāti, lai aizsargātu cilvēku lopus no raganām,
• Populārs ir raganas piesiešanas motīvs.
…