Raganu vajāšanas periods (500.g. – 1782.g.) Eiropas kultūras vēsturē ilga daudzus gadsimtus un ir atstājis tajā neizdzēšamas pēdas. Šajā laikā tika nevainīgi apsūdzēts un iznīcināts milzīgs daudzums cilvēku visā pasaulē. Raganu medības, sārti, moku rīki izraisīja šausmas iedzīvotājos, kas izplatījās visā pasaulē.
Pats vārds „raganas” no paša sākuma nozīmēja „pareģe”. Arvien vairāk cilvēki sāka atturēties no šādiem cilvēkiem, jo nespēja izprast burvestības, viņus biedēja viss neizprotamais, viņi baidījās, ka burvestības spēj nodarīt ļaunumu cilvēkiem. Tāpēc viduslaiki tiek uzskatīti par tumsonības un neziņas laikmetu, un tāpēc cilvēki sāka sodīt katru raganu, un arī tos, kas ticēja raganām. Raganas vājāja jau 11. gs, bet 13. gs beigās tās kļuva par inkvizīcijas objektu. Tas izskaidrojams arī ar to, ka viduslaikos viena no galvenajām lomām bija katoļu baznīcai, un baznīca bija pret ķecerību un cīnījās pret to, jo raganas un ķeceri tika uzskatīti par nodevējiem.
Pats vārds „buršana” nozīmē gan sievišķo, gan vīrišķo, gan arī Dievu. Taču raganu prāvas skāra vairāk tieši sievietes, un tam ir arī vairāki izskaidrojumi, kuri tiek minēti referātā. Raganu prāvas izplatījās pamazām, tapēc arī kulminācija netika sasniegta viduslaikos, taču 14. gs raganu prāvas aptumšo viduslaikus, jo sākās masveidīgāka raganu iznīcināšana, ar kuras palīdzību varēja pakļaut sabiedrību, to iebiedējot.
Raganu prāvas ir viduslaiku process, kas ietekmēja visu pasaules sabiedrību, mainīja tās domāšanu un rīcību, tas ir process, kura laikā daudzi nevainīgi cilvēki piedzīvoja mocības un netaisnību, un tieši tas tiek pierādīts šajā darbā. …