Raiņa dzeja bagāta ar estētiskām un garīgām vērtībām. Starp šīm vērtībām, kas mums mirdz pretī no viņa darbiem, atrodam arī audzināšanas idejas. Sakopojot šīs idejas, klasificējot un saverot sistēmā, iegūstam ieskatu par Raiņa audzināšanas ideālu. Izrādās, ka mūsu lielais dzejnieks un mākslinieks ir arī liels audzinātājs. Viņš spraudis par vienu no saviem uzdevumiem audzināt jaunlaiku cilvēku, demokrātisko jaunatni, tautas pamatšķiru, tautu. Un, ja Rainim tāds liels iespaids uz mūsu gara dzīvi, tad par to jāpateicas ne viņa mākslai un filosofiskām idejām vien, bet arī pedagoģiskām. Nav mums latviešiem neviena rakstnieka, kura darbos būtu tik daudz audzināšanas ideju, kā Raiņa. Šī referāta nolūks ir raksturot tuvāk mūsu lielā dzejnieka audzināšanas idejas un ideālus un pārbaudīt viņu vērtību jaunlaiku audzināšanas zinātnes un filosofijas gaismā. Raiņa kā audzinātāja simpātijas pieder masai, pamatšķirai, tautas vairumam. Šo tautas vairumu, šo masu nevar piegriezt augstākiem mērķiem, ja nepārveido viņas garīgo pasauli, ja viņā neieaudzina zināmas tieksmes, īpašības, centienus, ideālus. Bet, lai šos centienus un ideālus varētu cilvēkiem ieaudzināt, tad viņi iepriekš jāuzstāda un pasām audzinātājam jāapzinās kā audzināšanas mērķis, ideāls. Raiņa jaunlaiku demokrātiskais audzināšans ideāls ir plašs, cēls, sarežģīts. Tādēļ, lai vieglāk iespiestos viņa būtībā, tas jāsadala viņa sastāvdaļās, kuras jāapskata katra par sevi un tad visas kopā, sintezē. Ruan ies par individuālo audzināšanss ideālu.
…