Rainis ir viens no ievērojamākajiem latviešu literātiem, dzejnieks, dramaturgs. Šis rakstnieks ir viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem, tāpēc arī izvēlējos rakstīt tieši par viņu. Manuprāt, Rainis savā mūžā ir paveicis ļoti daudz nozīmīgus darbus. Viņš ir izdevis daudzas grāmatas ar dzeju, ar romāniem, ar dramaturģiju. Kaut arī viņa dzīves ilgums nebija ļoti ilgs. Viņš ir piedzīvojis dažādus dzīves mirkļus.
Rainis – īstajā vārdā Jānis Pliekšāns – dzimis 1865. gada 11. septembrī Dunavas pagasta Varslavānos, turīga latviešu zemnieka ģimenē. Miris 1929. gada 12. septembrī Majoros; apbedīts Raiņa kapos, Rīgā. Viens no ievērojamākajiem latviešu literātiem, dzejnieks, dramaturgs.
Tēvs Krišjānis un māte Dārta rentē nelielo Tandenavas muižiņu Augšzemē, bet pēc dažiem gadiem pārceļas uz Randenes un Berķeneles muižiņām Daugavpils apkaimē. Raiņa vecākā māsa Līze palīdz vecākiem pārzināt saimniecību, jaunākā – Dora kļūst par zēna pirmo rotaļu biedreni.
Lielā Raiņa dzīvesvietu apzināšanai tiek pievērsta nopietna uzmanība. Nevar izprast dzejnieka attīstības gaitu, jaunradi un vispār visu darbību, sīki neizpētot, kādos apstākļos, kādā situācijā bijis dzejnieks, kad tapis viens vai otrs daiļdarbs.
Raiņa dzīves ceļš dzimtenē, vairākās Krievijas un ārvalstu pilsētās nebija gluds, tas gāja cauri cietumiem, trimdām, emigrācijai. Tā izpētē latviešu literātzinātnē jau daudz darīts. Dzejnieka ’’jaunu dienu zeme’’, J. Raiņa Literatūras un mākslas muzeja filiāle, glabā dzīvu dzejnieka piemiņu, viņa jaunās dvēseles mūžīgo uguni. Pleskavā un Slobodskā pie namiem, kuros dzīvojis dzejnieks, ir memoriālas plāksnes. Rīgā tiek veidots Raiņa un Aspazijas memoriālais muzejs.
Rainis bieži mainījis savu dzīvesvietu, taču ne jau paša vēlme spieda to darīt. Un raksturīgi, ka Raiņa mājokļiem vienmēr piemita neparasta spartiska vienkāršība un pieticība.
Dzejnieka bērnības gadi pagājuši Tadenavas un Randenes pusmuižās.…
