Raiņa sevis meklējumi

Nobeigums
Šajā darbā tika pētīta Jāņa Pliekšāna jeb Raiņa personība, viņa pievēršanās rakstniecībai. Rainis ļoti vēlējās pievērsties politikai, viņš bija jurists un jau studiju gados aizrāvās ar rakstniecību. Pateicoties Aspazijai, viņš sāka vairāk pievērsties dzejai. Turpināja tulkot, bet paralēli arī strādāja pie dzejoļu krājumiem, lugām. Aspazija deva viņam cerības un ticību, ka viņš būs izcils dzejnieks.
Autores prāt, hipotēze tika pierādīta, jo, ja nebūtu bijis Aspazijas, kas iedrošinātu Raini rakstīt, nebūtu arī tāda izcila rakstnieka un dzejnieka, kāds bija vajadzīgs tieši tajos laikos, kad Latvijai bija visgrūtāk. Iespējams, ja Rainis būtu turpinājis strādāt politiskajā darbībā, tad latviešu tautai būtu izcils politiskais censonis. Rainis ar saviem darbiem spēja iedrošināt ikvienu, un arī cilvēki, kas ticēja Raiņa spējām, deva tam vēl lielāku iedvesmu un ticību sev.
Secinājumi:
1. Gūstot kādu iedvesmu un pamudinājumu, cilvēks ir gatavs paveikt neiedomājamas
lietas, tieši tas notika ar Raini. Viņa pamudināja to rakstīt, lai varētu ar viņu lepoties.
2. No jurista par rakstnieku kļūt nav viegli, ar sievas un draugu atbalstu viņam
izdevās kļūt par izcilu dzejnieku, viņš radīja nepārspējamus darbus.
3. Talants, kas tiek dots cilvēkiem, ir neapverams, tikai retais to spēj ieraudzīt bez
citu iejaukšanās, talantu nedrīkst izniekot, tas ir jāpilnveido. Ja Aspazija nebūtu iedrošinājusi Raini rakstīt, tad, iespējams, latviešu tautai nebūtu tādu dzejoļu, kas savu aktualitāti būtu zaudējuši mūsdienās. Kad Rainis un Aspazija nebija blakus, tad Aspazija caur vēstuļu starpniecību bija tā, kas Raini centās iedrošināt rakstīt.
…