Beidzis Rīgas pilsētas (vācu) ģimnāziju (1884) – ģimnāzijas laikā apguvis sengrieķu un latīņu valodas, aizrautīgi lasījis pasaules literatūras klasikas darbus, vācis latviešu folkloru un ķēries pie Puškina darbu atdzejošanas. Dzejai pievērsies jau ģimnāzijas gados. Studiju laikā kopā ar P.Stučku laiž klajā pretburžuāzisku satīrasras krājumu „Mazie dunduri.” Uzreiz pēc ģimnāzijas iestājies Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, studiju laikā sācis rakstīt laikrakstam „Dienas Lapa”. Studijām seko jurista palīga darbs Viļņā un Jelgavā (1889-1891), bet, atgriezies Rīgā, Rainis kļuva par avīzes „Dienas Lapa” redaktoru – viņa darbības gadi sakrīt ar kustības Jaunā strāva aktivitātes uzplaukuma gadiem (1891-1895). Viņš pats, nostājoties tā laika progresīvās inteliģences centrā, izveidojas par personību, kas vēlāk visā savā lielumā atklājas dzejā. Rīgā Rainis iepazīstas ar dzejnieci un dramaturģi Aspaziju (Elzu Rozenbergu), ar kuru kopā pavadīta gandrīz visa atlikusī dzīve (salaulājušies 1897. jūlijā, Rainim atrodoties apcietinājumā). Pēc Rīgas perioda seko īss laiks Jelgavā, 1896. gada nogale un nākamā gada sākums Berlīnē, notāra darbs Paņevežā, kur pēc pāris mēnešiem, 1897. gada maijā, Rainis tiek apcietināts ar apsūdzību par piederību slepenai pretvalstiskai organizācijai, par kādu uzskatīja Jauno strāvu. No Paņevežas Rainis nonāk Liepājas un pēc tam – Rīgas cietumā (1897); tur Rainis atsāk darbu pie Gētes „Fausta” tulkojuma un ar Aspazijas palīdzību to pabeidz (izd.1898.). „Fausta” tulkojums ienes jaunus vārdus un pārmaiņas latviešu literārajā valodā.…
