Dzejnieks dzimis 1865. gada 11. septembrī turīga zemnieka Pliekšāna ģimenē. Raiņa dzīvesvietu apzināšanai tiek pievērsta nopietna uzmanība. Nevar izprast dzejnieka attīstības gaitu, jaunradi un vispār visu darbību, sīki neizpētot, kādos apstākļos, kādā situācijā bijis dzejnieks, kad tapis viens vai otrs daiļdarbs
Rainis, īstajā vārdā Jānis Pliekšāns, nāk no Latvijas dienvidaustrumu nabadzīgās pierobežas. Arī savu dzejnieka pseidonīmu viņš tur ieguvis – izlasījis uz ceļmalas stabiņa, ar kādu zemnieki iezīmējuši labojamos lielceļa gabalus. Raiņa tēvs šajā novadā rentē vairākas nelielas muižiņas. Vispirms dzejnieka dzimto vietu, mežu ieskauto Tadenavu pie Dunavas. Tad Randeni Daugavas malā, Berķeneli ar plašu skatu uz tālajiem leišu mežiem, vēlāk Jasmuižu un Vasiļovu Latgalē. Tadenava devusi Rainim pirmo spilgto atmiņu – sauli. Bet Randenē
… bērna gadus kopā nodzīvoju
Ar upi, smilti, zāli, sauli, vēju.
Pa smilti gozējos, pa zāli skrēju,
Ar bitēm draugs, ar taurenīšu roju.
Pagājušā gadsimta vidū Raiņa dzimtenē vēl skan visas pierobežas tautu valodas un dziesmas, teikas, spoku stāsti, anekdotes. Arī māte ir liela dziedātāja un audēja. Pēc gadiem dzejnieks atmiņās raksta: “Visa mana bērnība pilna brīnišķu krāsu un skaņu, visa peldējās kā lielā dzejas jūrā.”
Berķenes pusmuižu K. Pliekšāns nomā līdzās Randenei. Šeit māsas Līzes stingrā uzraudzībā sākas nopietna gatavošanās mācībām, saskarei ar lielo dzīvi. Zēns pirmo reizi uztver sociālas netaisnības ainas, atmiņā iespiežas nostāsti par asinskambari, kur spīdzināti zemnieki klaušu laikos. Te pats pārdzīvo asu netaisnības izjūtu, kad viņa māsu nepatiesi apvaino loga izsišanā (tas vēlāk atspoguļojas skicē “Spītnieks”). Jau Berķenelē sāk domas un jūtas izteikt pantmērā.…
