1. Ēģiptiešu rakstība
Senie ēģiptieši savu rakstību uzskatīja nākam no Visuma. Viņuprāt rakstību ieviesis dievs Tots. Tots bija senēģiptiešu dievs rakstvedis, rakstvežu aizgādnis un lielā mērā arī cilvēku likteņu valdnieks, kas tika pierakstīts ar "likteņa nūjiņu". Pēc senēģiptiešu priekšstatiem, Tots bija ne tikai rakstības izgudrotājs, "grāmatu valdnieks", bet arī pareizas runas un visu zināšanu aizgādnis. Platons liecina, ka Tots "pirmais izgudrojis skaitli, skaitīšanu, ģeometriju, astronomiju un vēl piedevām dambretes un kauliņu spēli, kā arī rakstību". Senēģiptiešu priekšstatos par Totu arī uzsvērta saistība starp rakstu zīmēm un skaņām: Totam piemīt maģiska spēja uzrakstīto izteikt mutvārdos. Tomēr galvenais Tota spēks izpaužas spējā sintezēt ar rakstu zīmēm mutiski sacīto. "Ra teica un Tots rakstīja", - tāda ir dievu formula , kas raksturoja dievu rakstvedi. Tota meita vai māsa (sieva) bija rakstības un skaitīšanas dieviete Sešata. Pie Tota griezās ar lūgumu dāvāt māku labi rakstīt [1].
Ēģiptieši bija vieni no senākajiem rakstu zīmju izgudrotājiem. Šī prasme Ēģiptē sasniegusi augstu attīstības pakāpi un vēsturē pazīstama kā viena no izcilākajām. Daži pētnieki uzskata, ka ēģiptiešu rakstības radīšanā palīdzēja iepazīšanās ar šumeru rakstību. Hieroglifu rakstība un papirusa izgudrošana, uz kura varēja uzrakstīt daudz plašākus sacerējumus nekā uz akmens, koka vai māla plāksnītēm, bija pamats nākamo civilizēto tautu grāmatniecībai. Vārds hieroglifs sengrieķu valodā nozīmē "svētie grebumi (akmenī)" [5]. Agrākais zināmais piemērs Ēģiptes rakstībā ir datēts ar 3400 gadu pirms mūsu ēras. Pēdējā datēts 396.gadā mūsu ērā uz tempļa vārtu staba.
Savu rakstību ēģiptieši sauca par „mdju netjer” jeb „vārdi no dieviem”. Lai rakstītu hieroglifus bija jārunā „dievu valodā”, tādēļ ar rakstīšanu nodarbojās galvenokārt priesteri. Ēģiptieši uzskatīja, ka dievi runā bildēs un lietās. Šis ir viens no svarīgākajiem ēģiptiešu pasaules uzskatiem:
„Ja „vārdi no dieviem” ir attēli un lietas, tas nozīmē, ka visa pasaule ir pilna nozīmju un simbolu, kas runā par dieviem, tādēļ var uzskatīt, ka Visums var pats sevi lasīt. [2]”. Ēģiptieši savu rakstību centās iemūžināt ne tikai uz papirusa, bet arī uz pieminekļiem. Līdz ar to ēģiptiešu rakstība kļuva par sava vieda simbolisku mākslu.
Šie ļoti rūpīgi zīmētie simboli kļuva par lielisku veidu kā dekorēt tempļu sienas, bet ikdienas lietošanai izmantoja citu rakstu, zināmu kā „hieratiskais raksts” [4]. Tas bija rokraksts kurā attēlu zīmes tika saīsinātas līdz abstrakcijai.
…
