Secinājumi
1. Latvijā fonogrāfiskās rakstības nebija līdz 12. gadsimtam. No 13. līdz 16. gadsimtam latviešu rakstības valoda netika veidota, jo tā nebija nepieciešama. Tā kļuva vajadzīga tikai pēc reformācijas 16. gadsimtā.
2. Latviešu rakstības dibinātāji bija vācu mācītāji, kuri, savtīgu nolūku vadīti, strādāja pie tā, lai reliģiskie baznīcas teksti būtu saprotami arī latviski runājošajiem draudzes locekļiem. Tāpēc par pirmajiem pierakstītajiem tekstiem kļūst tieši tēvreizes.
3. Par daudziem materiāliem ir saglabājušās vairs tikai liecības, tāpēc pirmais latviešu rakstā iespiestais darbs, kurš ir saglabājies līdz mūsdienām, ir 1585. gadā izdotais katoļu katehisms.
4. Nopietnāka rakstu valodas attīstība notika tikai 17. gadsimtā, kuras pamatlicēji bija Georgs Mancelis (vācu-latviešu valodas vārdnīca „Lettus”), Kristofers Fīrikers (gramatikas manuskripts), Heinrihs Adolfijs (pirmā latviešu valodas gramatika) un Ernsts Gliks (Bībele).
…