Rakstnieki no valstīm, kur runā vāciski

Es izvēlējos šādu tēmu, jo vēlējos uzzināt ko vairāk par triju valstu – Vācijas, Šveices un Austrijas rakstniekiem, kuri pasaulē ir populāri un atzīti.
Darba gaitā es gribētu arī pievērst uzmanību arī katra manis apskatītā rakstnieka slavenāko vai slavenākos darbus.
Diemžēl pati neesmu pārāk daudz ko lasījusi no šo valstu rakstniekiem, bet domāju, ka šis darbs varētu manī un arī citos radīt interesi par vācu, šveiciešu vai austriešu raksntiekiem.
Darba mērķi es izvirzu šādu – salīdzināt kādos rakstniecības stilos vairāk raksta dažādās valstīs un kādi varētu būt tam iemesli.
Darbā apskatītie autori ir sakārtoti hronoloģiskā secībā, ar domu, lai redzētu, kā pilnveidojas rakstniecība katrā valstī.

Johans Gotfrīds fon Herders ( Johann Gottfried von Herder, dzimis Prūsijas Karalistē, Morungenē 1744. 25.VIII –1803. 18. XII ) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filosofs. Herders ir viens no romantisma pamatlicējiem un "Vētras un dziņu" kustības redzams pārstāvis. (”Vētras un dziņu” kustību raksturo kritiska attieksme pret agrīnās apgaismības ticību cilvēka prāta varenībai. Šī virziena pārstāvjus interesē individualitāte, tās iekšējās pasaules bagātība. ”Vētras un dziņu” strāvojums aptver dzeju, prozu, dramaturģiju un publicistiku. Par savu garīgo tēvu “Vētras un dziņu” kustība atzīst Žanu Žaku Ruso. ”Vētras un dziņu” pārstāvji izveido daiļrades tautiskuma jēdzienu. Ietekmējis Gētes uzskatus.)
1764. līdz 1769. gadam viņš iepazinās ar latviešu tautasdziesmām, kas būtiski ietekmēja viņa tālāko teoriju veidošanos.
Publicējis darbus par vēsturi, filosofiju un literatūras kritiku, kā arī latviešu tautas dziesmas vācu valodā (dažādu tautu dziesmu kopojumā (Stimmen der Völker in Liedern, 1778).
Herders nosodīja vācu krustnešu iebrukumu Latvijā 13. gadsimtā un latviešu zemnieku apspiešanu. Atzinīgi vērtēja Garlība Merķeļa darbus.…