Rakstura ietekme uz saskarsmi

Jēdzienu «raksturs» (gr. charaktēr- iezīme, īpatnība). sākot lietot 3. gs. p.m. ē. grieķu filosofs Teofrants (382.-28.g. p.m.ē. ). Bailīgums, liekulība, alkatība, godkāre- kopā vairāk nekā 30 īpašību, pēc Teofrasta domām, nosaka cilvēka raksturu, ko viņš definējis kā kaut kādas īpašības vai vairāku īpašību izpausmi.
Raksturs ir cilvēka paradumu kopums, kas nosaka noteikta veida uzvedību noteiktās situācījās.
Raksturs ir cilvēka individuālpsiholoģiskās īpašības, kuras ir ieaudzinātas un noteic viņa darbības (uzvedības, izturēšanās) individuālo stilu.
Raksturs nav iedzimts, tas veidojas galvenokārt audzināšanas rezultātā- tie ir apstākļi, kuros bērns uzaug. Raksturs veidojas pakāpeniski pirmajos dzīves gados. Pirmās rakstura iezīmes sāk veidoties 1.dzīves gada beigas, rakstura pamatstruktūra- apm. 2.- 3. g. v. Atšķirībā no temperimenta, kura īpatnības ir atkarīgas no iedzimtām nervu sistēmas īpatnībām, raksturu galvenokārt nosaka audzināšana un pašaudzināšana.
1.1.Rakstura akcentācijas tipi
Dažas cilvēka rakstura īpašības var būt ļoti attīstītas un izcelties uz citu īpašību fona. Šādu parādību psiholoģijā sauc par rakstura akcentāciju. Cilvēka rakstura akcentācijas process aizsākas 3 gadu vecumā, taču visspilgtāk tas izpaužas pusaudžu un jauniešu vecumā. Rakstura tipi: Hipertīmais, sensitīvais, trauksmainais, demonstratīvais, distīmais, rigidais, uzbudināmais, ciklotīmais, pedantiskais, eksaltētais, šizoīdais, narcistiskais, sociāli neadaptīvais tips.…