Raksturīgākās iezīmes renesanses mākslinieka Mikelandželo Buonarroti daiļradē

2.2. Darbu izmērs
Lielākoties mākslinieka radītie tēli bijuši vai nu dabīgā izmērā vai arī to pārsnieguši dažbrīd aizejot pat līdz ļoti iespaidīgiem izmēriem, kas sasaucas ar Mikelandželo vēlmi savu darbu izstrādāt perfektu, uzsvērt tā vīrišķību un varenumu. Viens no spilgtākajiem piemēriem, protams, ir apaļskulptūra „Dāvids” .(4m) (8.attēls), kas tajā laikā bijusi lielākā izkaltā brīvstāvošā apaļskulptūra kopš antīkajiem laikiem
Minamas arī vergu skulptūras „Vergs (Atlants)” (277cm), „Mirstošais vergs”(229cm)(9.attēls), : Dumpīgais vergs” (215cm) (10.attēls). „Bārdainais vergs” (263cm). Arī Mozus (11.attēls) apsļskulptūra pāvesta kapenēm veidota liela, stabila un varena.
Viens no grūtākajiem uzdevumiem ir biji jau minētās Siksta kapelas griestu apgleznošana ar vairākus metrus lieliem tēliem, kaut gan te lielumu vairāk prasījusi nepieciešamība, lai gleznojums būtu labi saskatāms no lejas. Zīmīgi, ka Rietumu pusē cilvēku stāvi ir lielāki, jo noņēmis stalažas Mikelandželo secinājis, ka uzgleznoto tomēr nesniedz vajadzīgo efektu izmēra ziņā.
…