Mans sporta veids ir basketbols. Basketbolā tāpat kā citās sporta spēlēs, riskam ir pakļautas visas muskuļu grupas, cīpslas, saites, kauli. Tomēr arī šajā sporta veidā ir savas specifiskās traumas. Varētu domāt, ka visbiežāk ir traumētas rokas, bet patiesībā tas tā nemaz nav.
Attiecībā pret kopējo sporta traumu skaitu basketbola traumas sastāda 15-20% no sporta spēļu traumām. Uz katriem 1000 basketbolistiem rodas 14,1 traumas gadījumi. Visbiežāk tiek bojāts ceļa un apakšstilba – pēdas locītavas saišu aparāts (saišu sastiepumi un plīsumi, kā arī menisku bojājumi). Pēc A. Koroļevas datiem, šis traumu veids sastāda līdz 60% no visām basketbolistu traumām; 20% gadījumu sastopami augšējo locekļu kaulu lūzumi.
Ceļa locītavas traumas basketbolā izskaidrojamas ar spēles specifiku: bumbas mešana un tveršana, izdarot ar ķermeni straujus pagriezienus, rada augšstilba rotāciju attiecībā pret fiksēto pēdu. Pa lielākai daļai šādos gadījumos ceļa locītava ir iztaisnotā stāvoklī, tādēļ iespējama tikai neliela rotācija. Sakarā ar straujām kustībām var rasties locītavas saišu aparāta vai menisku bojājums.
Satriecot roku pret bumbu, iespējamas arī rokas pirkstu traumas.
Basketbola spēles laikā iespējami kritieni, sportistiem saduroties ar pretinieku vai arī nepareizi piezemējoties pēc lēciena. Kritienu radītās traumas veicina arī nelīdzena laukuma grunts (slikti iekārtota zāle, tā pārāk pieblīvēta, slidena grīda), nepiemēroti vai slikti pielāgoti apavi, kas var būt par cēloni sasitumiem, retāk lūzumiem). Galvenie traumu cēloņi basketbolā ir spēles noteikumu neievērošana, slikta nodarbību organizācija un nepareiza metodika.…
