Secinājumi
Rapsis ir otrs lielākais augu eļļas ieguves avots pasaulē un visplašāk audzētais eļļas augs Eiropā;
Vasaras rapsi ir ieteicams audzēt zemās lauka vietās, glejotās un kūdras augsnēs. Vasaras rapsi jāsēj pēc iespējas agri;
Ziemas rapša sējumos kaitēkļu apkarošanai sevišķi lieli līdzekļi nav jāiegulda. Spradži ziemas rapsi var bojāt dīkšanas laikā augustā un pavasarī pēc pārziemošanas;
Latvijā lielākos apjomos rapsi sāka audzēt 1998. gadā, kad tika iesēts aptuveni 2000 ha, bet jau 2003. gadā rapša sējumu platības bija 25 940 ha;
2004. gadā saglabājusies tendence strauji pieaugt rapša sējumu platībām. Salīdzinot ar 2003. gadu, tās palielinājās par 28,4 tk. Ha;
Kopējā rapša kopraža laika periodā no 2000. gada līdz 2004. gadam bija 93,6 tūkst. t (103,6-10=93,6) jeb 936% (93,6/10*100=936);
Pēdējo divu gadu laikā tika veikti novērojumi, ka laika apstākļi ietekmē ne tikai kultūraugus, bet arī to kaitēkļu parādīšanos un savairošanos;
Kopējā ražība pārskata periodos no 2000. – 2004. gadam bija 4,5 cnt (19-14,5=4,5) jeb 31,0 % (4,5/14,5*100=31,0);
Vislielākais bruto segums vasaras un ziemas rapsim bija 2003. gadā;
Rapša eļļa ir nozīmīgs pārtikas produkts, jo tā satur līdz 90% nepiesātināto un mazpiesātināto taukskābju;
Atkarībā no eļļas ieguves veida rapša raušos (eļļa mehāniski izspiesta) paliek līdz 10% eļļas, rapša spraukumos (eļļa izspiesta un ekstrahēta, lietojot šķīdinātājvielas) – 2 – 3% eļļas. 1 kg rapša raušu satur 250 – 420 g sagremojamā proteīna;
Lopbarības rapsis ir viena no alternatīvām lopkopībā, lai dzīvniekus nodrošinātu ar kvalitatīvu lopbarību rudens periodā;
Biodīzeļdegvielas ražošana dod iespēju attīstīties lauksaimniecības nozarei un pozitīvi ietekmē reģionālo attīstību. Rapša sēklu pieprasījums dod iespēju palielināt lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības, kuras netiek izmantotas citu kultūru audzēšanai;
Pastāvot pozitīvai rapšu eļļas un biodegvielu tirgus attīstības tendencei, jau tuvākajos gados rapšu sējumus būtu iespējams paplašināt līdz 100 tūkstošiem ha, tādejādi sēklu kopražu palielinot līdz 220 tūkstošiem tonnu;
No augu maiņas viedokļa rapšu sējumi var aizņemt aptuveni 7 līdz 12% nokopējās lauksaimniecībai derīgās platības. Rapšu sēklu kopraža pie ražības 2,2 t/ha var sasniegt 400 tūkst. t, pie ražības 2,5 t/ha – 450 tūkst. t un pie ražības 3 t/ha – 540 tūkst. t.
…
