1.1 Enerģijas resursu situācijas raksturojums pasaulē un Latvijā
Kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir sasniegusi ievērojamu progresu tautsaimniecības stabilizācijā un strukturālo reformu īstenošanā. Būtiski atpaliek vides un lauksaimnieciskās ražošanas sakārtošana. Katastrofāla situācija izveidojusies ražošanas sfērā: lauksaimniecībā, zvejniecībā un rūpniecībā. Totālais ražošanas sabrukums ir par iemeslu Latvijas iedzīvotāju zemajam dzīves līmenim, kurš pasaulē pagājušā gadsimta 30.gados bija ap 10.vietu pasaulē, 80.gadu beigās ap 30.vietu, bet pēc 2000.gada atrodas zemāk par 50.vietu pasaulē atpaliekot arī no Lietuvas un īpaši no Igaunijas. Ja vēl 1990. gadā Latvijā lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība kopā devā 21,1 % no IKP, bet 2002. gadā vairs tikai ap 4,5 %, t. sk. lauksaimniecība tikai 2,5 %, kaut gan strādājošo skaits lauksaimniecībā no visas tautsaimniecības 1990. gadā nodarbinātājiem bija 15,4 %, bet 2002. gadā turpat 13 %. No vairāk kā 1 miljarda Ls negatīvās ārējās tirdzniecības bilances 2002. gadā lauksaimniecības produkcija sastādīja gandrīz 1/5 daļu.*
Biodegvielas ražošana no lauksaimniecības izejvielām varētu būtiski uzlabot un stimulēt gan lauksaimniecisko ražošanu, gan Latvijas ekonomisko vidi kopumā. Šajā sakarā ir ļoti būtiska Latvijas iekļaušanās starptautiskajās reģeneratīvo enerģijas avotu apgūšanas programmās.
Runājot par enerģijas avotiem, jānorāda, ka pasaulē strauji samazinās naftas resursi, bet tās ieguves izmaksas palielinās. Ja pieņemam, ka pašreizējais enerģijas patēriņš saglabāsies arī turpmāk, tad ogļu resursu pasaulē pietiks turpmākajiem 250 gadiem, naftas – 40 un dabas gāzes – turpmākajiem 65 gadiem*. Taču, ja enerģijas patēriņš palielināsies, tad enerģijas resursi pietiks daudz mazākam laika posmam. Tieši šajā sakarā, pasaules valstu valdību tikšanās reizēs tiek runāt par dažādiem pasākumiem, kas novērstu katastrofālu fosilo enerģijas resursu izsīkšanu un samazinātu cilvēces atkarību no šiem izsīkstošajiem, neatjaunojamajiem dabas resursu krājumiem.
…