Neskatoties uz to, ka datorgrafikai ir tikai trīs galvenie uzdevumi - digitālu attēlu
veidošana, pārveidošana un uzglabāšana, pastāv liels skaits dažādu datorgrafikas
programmatūru, kas paredzētas, lai veiktu šos uzdevumus. Programmatūras savā starpā
var ļoti atšķirties ar pieejamajām funkcijām un vizuālo izskatu. Dažas programmatūras ir
paredzētas profesionāliem datorgrafiķiem vai dizaineriem, bet citas ir pieejamas un
saprotamas jebkuram datorlietotājam. Lai arī programmatūru klāsts ir ļoti plašs, eksistē
tikai trīs datorgrafikas veidi – fraktālā grafika, vektorgrafika un rastra grafika. Galvenā
atšķirība starp šiem datorgrafikas veidiem ir attēlu glabāšanas un formēšanas principi, to
attēlojot ekrānā vai izdrukājot.
Vektorgrafika un fraktālā grafika apraksta attēlu ar matemātisku formulu un
vienādojumu palīdzību. Jebkuru attēlu var sadalīt vienkāršos objektos. Vektorgrafikā katrs
šāds objekts sastāv no kontūrlīnijas un aizpildījuma. Fraktālo grafiku un vektorgrafiku
parasti lieto, lai veidotu digitālos attēlus, piemēram, skices, plānus, shēmas un rasējumus.
Savukārt rastra grafika raksturo attēlu kā taisnstūra matricu, kas sastāv no
daudziem maziem un nedalāmiem kvadrātveida punktiem jeb pikseļiem. Katru pikseli
raksturo tā krāsa un kopā tie veido rastra attēlu. Rastra grafikas programmas jeb
redaktorus parasti lieto, lai rediģētu jau gatavus digitālos attēlus, kurus iegūst ar digitālo
fotokameru, videokameru vai skeneri. Ar šo programmu palīdzību attēlus veido, retušē
vai veido kompozīcijas. Šādas iespējas apstrādāt, uzglabāt un kārtot digitālos attēlus ir to
svarīgākās īpašības.
…
