Rūdolfs Blaumanis ir viens no izcilākajiem latviešu rakstniekiem reālistiem. Kā latviešu literatūras klasiķis un psiholoģiskā reālisma meistars Rūdolfs Blaumanis atstājis vērtīgu ieguldījumu novelistikā un dramaturģijā.
Lasot viņa darbus nevar nepamanīt viņa ciešo saikni tieši ar tā laika lauku dzīvi, cilvēkiem, notikumiem. Viņa darbi ir ļoti dzīvi un viegli lasāmi, ne reti arī ļoti aizkustinoši. Savā darbā izvēlējos apskatīt un analizēt divas Blaumaņa noveles - ,,Raudupiete,, un ,,Salna pavasarī,,. Šo abu sieviešu tēli man šķiet ļoti saistoši un interesanti, viņām ļoti daudz kas ir kopīgs. Arī pārējie Blaumaņa darbi man ir interesanti lasāmi, tas varbūt ir tāpēc, ka mani ļoti interesē tā laika lauku dzīve, cilvēku savstarpējās attiecības, darbi, svētku svinēšana. Arī tas, ka tajos laikos bija ļoti izkoptas latviešu tradīcijas.
R. Blaumaņa rakstnieka personību raksturo izaugsme no tautas, visbūtiskākā saskarsme ar tās mentalitāti, neparasti dziļa prasme ieskatīties dzīvē.
Katra rakstnieka literāro metodi raksturo viņa attieksme pret dzīvi un tās vērtējums, dzīves faktu izvēles, atlases mākslinieciskā tēlojuma principi.
R. Blaumaņa daiļrades centrs ir raksturs un tā pārdzīvojumi. Blaumanis saka: ,,Man ir tāda savāda dziņa, es meklēju ideālu starp dzīviem cilvēkiem.,, R. Blaumaņa ideālu viņa daiļradē raksturo psiholoģiski dziļi, morāli bagāti, darbībā vērienīgi, jūtu dzīvē patiesi raksturi. Viens no šim ideāliem vistuvākajiem rakstnieka pozitīvajiem varoņiem ir novelē ,,Nāves ēnā,, tēlotais stiprā rakstura cilvēks – zvejnieks Grīntāls.
Blaumaņa sievietes ideālam vistuvākā ir Kristīne novelē purva bridējs.
R. Blaumaņa personība bija dziļi demokrātiska, viņa attieksme pret cilvēku liecina par īstu humānismu, augstiem morāles principiem, par uzmanību, vērtējošu cilvēka raksturu un viņa pārdzīvojumu izpratni. R. Blaumaņa daiļradē harmoniski ietverts lauku dzīves konfliktu un vides tēlojums saskaņā ar spēcīgi attēlotiem raksturiem un viņu pārdzīvojumiem.
Reālistiskajā tēlojumā Blaumanis turpināja latviešu nacionālajā literatūrā iedibinājušās tradīcijas. Viņš tēlojis vidi un cilvēkus, kurus vislabāk pazina un kuri viņu kā rakstnieku visvairāk interesēja. Šī vide bija 80. un 90. gadu Latvijas lauku dzīve. Taču Blaumanis labi saskatīja jaunā laika iezīmes: naudas un mantas varu, cilvēku atbrīvošanos no agrākajiem reliģiski idilliskajiem uzskatiem. Viņš tēlo cilvēkus, ko vada sirdsapziņa un jūtu spēks, raksturu iekšējās cīņas, izmisumu, sāpes mīlestību, saltu aprēķinu, cilvēka spēju izturēt. Blaumanis spilgti tēlojis cilvēka mīlestību un kaislību, gan tās augšupceļā, gan arī postītāju spēku. …
