Raugs ir dzīvs organisms, kurā proteīns ir 45%, ogļhidrāti 40%, nukleīnskābe 10%, lipīdi 5%. Rauga gabaliņš izskatās kā viendabīga masa, bet, ja uz to skatās caur mikroskopu, var redzēt, ka masa sastāv no neskaitāma daudzuma apaļām vai ovālām rauga šūnām. Rauga šūna ir bezkrāsaina un atgādina olas uzbūvi. Lūk, tā izskatās rauga šūna zem mikroskopa. Tā sastāv, no apvalka (apvalks nav blīvs, tajā ir poras, caur kurām šūna saņem barību, kas nepieciešama vairošanās procesam), protoplazmas, šūnas kodola. Šūnas vairojas veģetatīvi. Veģetācija notiek ar pumpurošanos, rauga šūnai, kā katram dzīvam organismam, piemīt dabiska vajadzība turpināt savu dzimtu. Rauga vairošanās process ir ļoti vienkāršs. Šūnas kodols virzās uz šūnas apvalku un dalās. Tajā vietā, kur kodols sadalījies, izveidojas neliels pumpuriņš, tā saucamā „meitas” šūna, kura strauji aug, līdz kļūst liela un tad atdalās no „mātes” šūnas. No vienas „mātes” šūnas var atdalīties līdz 50 „meitas” šūnām. 1 g rauga sastāv no 10-20 miljardiem šūnu. Lai saprastu, cik ātri aug rauga šūna, kā piemēru var minēt to, ka lai cilvēks kļūtu pieaudzis ir jāpaiet 20 gadiem, bet rauga šūnai pietiks ar 4 stundām. Svarīgākā rauga īpašība ir tā, ka tas saraudzē cukuru un pārvērš to ogļskābā gāze un metanolā /spirtā/. Eksistē vairākas rauga rases, katrs rauga ražotājs izmanto savējo.…
