R.Blaumaņa novele "Nāves ēnā" un tās 1971.gada ekranizācija

Savā referātā aplūkošu un salīdzināšu vienu no slavenākajām R. Blaumaņa (1863.01.01. – 1908. 04.09.) novelēm “Nāves ēnā” un tās 1971. ekranizāciju.
Darbā salīdzināšu notikumu attīstību, aktieru atbilsmi R. Blaumaņa radītajiem personāžiem, personu psiholoģiju un viņu savstarpējās attiecības. Aplūkošu, kas kopējs un kas atšķirīgs abiem izcilajiem darbiem.


R. Blaumaņa novele “Nāves ēnā”.

R. Blaumanis savu noveli saraksta 1899.gadā, iedvesmu gūstot no kāda raksta avīzē par to, ka jūrā uz ledus gabala iepeldējuši zvejnieki. Visas ziņas liecināja, ka zvejnieki sveiki un veseli atpakaļ neatgriezīsies.
Noveles pirmpublicējums ievietots žurnāla “Mājas Viesa Mēnešraksts” 1899.gada 12 numurā. Spriežot pēc vēstulēm R. Blaumanis noveli sarakstījis trīs dienu laikā, simulējot slimību, lai nebūtu jāpilda savi pienākumi žurnāla redakcijā un viņš varētu brīvi nodoties rakstīšanai.
Novele sarakstīta objektīvā formā, tas ir, trešajā personā, tai ir progresējoša notiku gaita, tā ir dramatiska un koncentrēta. R. Blaumanis centies izteikties īsi un kodolīgi, tai pat laikā ietverot šajā kodolīgumā vissvarīgākās domas, piemēram: “Nekas mūs tā nepaceļ un turklāt neievaino kā citu sāpes par mūsu likteni.” 1 Šis īsais un kodolīgais izteiciens izsaka gandrīz visu krastā palicēju sāpes un pārdzīvojumus.
Novelē dziļi risinātas psiholoģiskās problēmas, par cilvēku attiecībām nāves priekšā. R. Blaumanis pierāda, ka cilvēks savām rakstura īpašībām paliek uzticīgs līdz pat pēdējam brīdim. R. Blaumanis šos raksturā dažādos četrpadsmit cilvēkus veiksmīgi salicis uz viena ledus gabala piecas dienas…