Kārlis Rūdolfs Leonīds Blaumanis ir dzimis 1862. gada 20. Decembrī Cēsu apriņķa Ērgļu muižas pavāra ģimenē. Rūdolfa vārdu viņam deva tāpēc, ka pats muižas īpašnieks Vidzemes barons Rūdolfs fon Tranžē visžēlīgi nenoraidīja lūgu-mu kļūt par Blaumaņa pirmdzimtā krustēvu. Bērnībā Blaumani vairāk sauca par Kārlēnu. Kad viņam bija pieci gadi, ģimene sāka saimniekot “Braku” mājās, ko vē- lāk iepirka par dzimtu. Rūdolfa tēvs bija kluss, lēns un sirsnīgs cilvēks. Māte pil-nīgs pretstats tēvam – enerģiska, gudra, asprātīga un dzīvespriecīga. Viņa mīlēja dzeju un bija Blaumaņa pirmais kritiķis, un viņa macīja Rūdolfam pareizu latviešu literāro valodu. Ērgļu pagasta skolās ap to laiku bija bēdīgs stāvoklis, jo kādā skolu revidenta ziņojumā minēts, ka Ērgļu draudzes skolā atrodas tikai pieci skolnieki un viena kaza. Tāpēc vecāki izlēma Rūdolfu sūtīt uz sešpadsmit kilometru attālo An-nas Rubīnas vācu privātskolu Ogres pagastā, kuru Rūdolfs apmeklēja 1872.- 1875. gadam. Jau tur viņš esot atzinies, ka vēlas kļūt par rakstnieku. 1875.- 1882. gadam Blaimanis mācījās 2.Rīgas apriņķa vācu tirdzniecības skolā, pēc tam strādāja Rīgā par kantoristu pie uzņēmēja Fārbaha. Tajā laikā viņš uzrakstīja stāstu “Atkalatras-tā”. Šis un nākamie stāsti tika rakstīti vāciski. 1882. gadā Blaumanis pameta kanto-rista darbu un atgriezās “Brakos”, lai turpinātu izglītību. 1883. gadā viņš sāka pat-stāvīgi lasīt latviski. 1885. gadā Kokneses muižas pārvaldnieks Krastiņš pieņēma Blaumani par savu palīgu – rakstvedi. 1886. gadā laikrakstā “Mājas Viesis” tika publicēts Blaumaņa pirmais dzejolis latviešu valodā – Nakts.
…
