Izcilais franču domātājs Renē Dekarts ir viņš no nozīmīgākajiem Jauno laiku filozofijas pārstāvjiem. Viņa uzskati iezīmēja pavērsiena punktu visā Eiropas filosofijas vēsturē - tie ietekmējuši daudzu nākamo filosofu paaudžu domu un nav zaudējuši savu aktualitāti vēl mūsdienās. Viņa radītais racionālisma (latīņu val. rationalis - saprātīgs) virziens šī laikaposma filosofijā ir viens no galvenajiem, un tas attīstās nemitīgā diskusijā ar empīrismu.
Dekarts dzimis 1596.gada 31.martā Rietumfrancijā. Jau gada vecumā viņš zaudējis māti, tāpēc gādību par nākamo filosofu nācās uzņemties tā tēvam un citiem radiniekiem. Pamanījis sava dēla apdāvinātību, Dekarta tēvs nosūtījis viņu mācīties uz vienu no labākajām tā laika mācību iestādēm Francijā - La Flešas koledžu. Apguvis plašu klasisko zinātņu klāstu, Dekarts 1614.gadā pabeidz šo mācību iestādi, bet jau 1616.gadā Puatū universitātē juridisko zinātņu grādu. Sekojot tā laika izplatītajai parādībai, Dekarts 1618.gadā iestājas Holandes armijā un tās sastāvā kļuvis par virsnieku. Jaunā profesija viņam pavērusi iespējas iepazīt jaunas zemes - Vāciju, Čehiju, Ungāriju. Laikposmā no 1622.gada līdz 1628.gadam topošais zinātnieks un nu jau pazīstams matemātiķis uzturas Parīzē, kur uztur aktīvus kontaktus ar tā laika izcilākajiem zinātniekiem, piemēram Marēnu Marsennu. Taču Dekartam nav īpaši patikusi Parīzes zinātnes aura, un arī katolicisms veicis spiedienu pret dabaszinātņu attīstību. Tas piespiež viņu 1628.gadā apmesties uz dzīvi Holandē, kur tiek pavadīti nākamie dzīves gadi. Svarīgākos savu pētījumu rezultātus dabaszinātņu jomā Dekarts apkopo manuskriptā “Pasaule” (fr.val. Le Monde), kuru gatavojās izdot 1633.gada beigās, taču tā paša gada vasarā Romā Galileo Galilejs inkvizīcijas tiesas priekšā atteicās no savas mācības par pasaules uzbūvi . Šādā situācijā arī Dekartam nebija lietderīgi publicēt savu darbu, kurā bijuši pausti Galileja viedoklim līdzīgi uzskati.…
