1.1.Reālnastas definējums Civillikumā
Visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekam (864.p.).
Uz lietu gulošās nastas, kas pastāv kā reālnastas, servitūti, ķīla vai kā citādi apgrūtinājumi, jānes lietas īpašniekam. Ja ieķīlātu nekustamo īpašumu iegūst trešā persona, parāda samaksas pienākums pāriet uz ieguvēju. Parāda nesamaksas gadījumā kreditors apmierinājumu var gūt no ieķīlātāja nekustāmā īpašuma neatkarīgi no tā, ka pašreizējais īpašnieks nav kreditora parādnieks. Līdzīgi arī zemesgrāmatā ierakstīts reālservitūts turpina pastāvēt neatkarīgi no zemes īpašnieka maiņas. Katrreizējam zemes īpašniekam jācieš, ka zināmas viņa īpašuma lietošanas tiesības izmanto cita persona. Nododot lietu citai personai, līgumslēdzēji var brīvi vienoties ar to, kura no pusēm uzņemas ar lietu saistītos uzdevumus. Kā izriet, piemērām, no Civillikuma 1194. panta, nomas tiesības attiecas uz attiecībām , kas izriet no personālservitūta, likums tiek piemērots, ja puses nav vienojušās par citu.
Reālnasta ir uz nekustamo īpašumu gulošs patstāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās (1260.p.).1 Tā ir tiesiska attiecība, kurā ir kalpojošas nekustamas lietas īpašnieka pienākums vai nu pret valdošo lietu vai pret fizisku vai juridisku personu.
Reālnasta ir tiesības uz cita lietu, kaut gan ir tik savdabīga un īpatnēja, ka neietilpst nevienā no, tā sakot, klasisko ius in re aliena kategorijām. Reālnasta ir radusies viduslaikos Vācijā. Reālnasta (Reallast) VLK neapšaubāmi ir institūts ar feodālu izcelsmi, kura priekšteči ir lēņi, klaušas.2
Reālnastas var izprast divējādi. No vienas puses, tā kā tās priekšmets ir pienākums veikt kaut ko noteiktu, tā ir radniecīga saistībai, bet saistību uzņemas nevis konkrētā persona, bet jebkurš apgrūtinātā īpašuma īpašnieks. No otras puses reālnastai ir lietisks raksturs, jo tas izpaužas kā paša īpašuma apgrūtinājums, bet atšķiras no servitūta ar to, ka reālnastas apgrūtinājuma gadījumā apgrūtinātā īpašuma īpašniekam ir pienākums veikt pozitīvas darbības, bet servitūts ir tikai pienākums paciest kādas darbības no citas personas. Šādu iemeslu dēļ pastāv neskaidrības vai reālnastas pieder pie lietu vai saistību tiesībām.
…
