Recenzija par Noras Ikstenas grāmatu “Mātes piens”

Sižets – galvenie notikumi
Dzīvība un nāve plūst cauri grāmatas lappusēm.
Romāna ievads ieskicē divu dzīvju sākumu – mātes un meitas. Spēcīgs simbols jau grāmatas sākumā ir mātes apzinātais liegums barot meitai savu pienu, lai neļautu mantot savu nepatiku pret dzīvi, sāpes un pārdzīvojumu, izmisumu. Meita lielākoties uzaug ar vecvecākiem, uzskata viņus par saviem vecākiem.
Romāns tiek stāstīts pamīšus no mātes un meitas viedokļa, liekot kopā traģisko cēloņu un seku mozaīku, kurā tomēr paliek vēl ļoti daudz neizstāstītā un nepaskaidrotā (Baklāne, 2015).
Viscaur stāstam svarīga ir mātes vēlme nomirt, nepatika pret dzīvi. Viņa nevēlas dzīvot. Nedzīvot pastāvošajā politiskajā režīmā. Nedzīvot vispār. Meita nebeidzami atbalsta māti, cenšas, bet nesaprot brīvību, par ko māte runā. Meitai tiek stāstīts par laikiem, kad nepastāvēja Padomju Savienība, romāna gaitā pavijās dažādi simboli – sarkanbaltsarkanais, aizliegtās grāmatas, stāsti no vecvecākiem par brīvu Latviju u.c.…