-
Redzes invalīdi
Secinājumi.
Lielai pasaules iedzīvotāju daļai ir redzes traucējumi. Nevar noteikt kādā vecumā un kādu iemeslu dēļ tie parādījās. Katrs cilvēks ir individuāls un daļējas vai pilnīgas redzes zaudēšana var būt dažādu iemeslu dēļ. Bet tomēr, ar pārliecību var pateikt, ka cilvēkiem redzes defekti var būt kā bērnībā, tā arī jaunībā un vecumdienās. Kā parasti, vecumā redze pasliktinās gandrīz katram cilvēkam. Aptuveni 70 % iedzīvotājiem ir pieredze komunikācijā ar cilvēkiem ar smagiem redzes traucējumiem studiju procesā, darba attiecībās vai ikdienas dzīvē.Un tikai 30% nav pieredzes komunikācijā ar tādiem cilvēkiem. Kā parasti, lielākā iedzīvotāju daļa sastopas ar vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem darbā vai ģimenē vai draugu lokā. Latvijā šis rādītājs studiju procesā ir ļoti zems, jo tā kā diemžēl valstī vēl nav pietiekami labi attīstīta iekļaujošā izglītība. Parasti pamatizglītību neredzīgie skolēni iegūst specializētās iestādēs, bet lielākā augstskolu daļa Latvijā nav pielāgota cilvēku ar smagiem redzes traucējumiem apmācībai ne tehniski, ne psiholoģiski. Gandrīz puse no aptaujātajiem skaidro jēdzienu „invaliditāte” kā medicīnisku stāvokli, kas nozīmē esošo veselības stāvokli no medicīniskā viedokļa. Atbilstoši tam, pieņemts uzskatīt invalīdus par „otrās klases cilvēkiem”, tāda veidā, savas slimības vai defekta dēļ viņi nevar dzīvot tā, kā dzīvo veseli cilvēki. Viņi nevar pilnvērtīgi mācīties, strādāt un komunicēt ar citiem cilvēkiem. Patiesībā, tā ir nevis medicīniska, bet sociāla rakstura problēma. Vienkārši, sabiedrība ir izveidojusi noteiktus apstākļus veselai iedzīvotāju daļai, tiem, kuriem nav īpašo vajadzību. Ja sabiedrība orientētos tikai uz invalīdiem un izveidotu visus apstākļus invalīdu pilnvērtīgai dzīvei, tad problēmas komunikācijā, mācību procesā, darbā un ikdienas dzīvē būtu cilvēkiem, kuriem nav īpašo vajadzību. Invalīdi taču nevar pilnībā adoptēties sabiedrībā ne tādēļ, ka viņi nevar vai vienkārši nevēlas to, bet tādēļ, ka tam vienkārši nav apstākļu. Bet tā jau ir diskriminācija. Un tikai trešā daļa no aptaujātajiem skatās uz invalīdiem no tāda uzskata, ka viņi diezgan bieži ir pakļauti diskriminācijai. Diemžēl lielākoties, sabiedrības attieksme pret invalīdiem ir balstīta uz tās informācijas, kuru sabiedrība saņem no masu mēdijiem un vēsturiski izveidotiem un nostiprinātiem stereotipiem. Un mijiedarbībā ar invalīdiem, lielākā iedzīvotāju daļa balstās tikai uz tām zināšanām. Bet, kā mēs jau pārliecinājāmies, ļoti bieži stereotipi par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā par vājredzigiem un neredzīgiem cilvēkiem, neatbilst patiesībai. …
Cilvēces vēsturei nav sākuma, tāpat arī invalīdu vēsturei. Neviens nezina, neviens neatceras, kad un kāpēc ir parādījušās pirmās cilvēku asociācijas, kuriem daba, dzīve vai citi cilvēki ir atņēmuši iespēju redzēt apkārtējo pasauli, dzirdēt skaņas, viegli un ātri pārvietoties, pārvarot jebkurus šķēršļus. Pastāv maldīgs viedoklis, un daudzi uzskata invalīdus par nepilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, sava veida nastu – tas ir par cilvēku kategoriju, kurai sabiedrība ir spiesta palīdzēt, tai laikā, kad viņi paši nevar dot sabiedrībai nekādus nopietnus labumus. Patiesībā tā nav. Vēl senos laikos invalīdi deva sabiedrībai ne mazāku labumu kā sabiedrība bija devusi viņiem. Pie tam, daži invalīdi ir atstājuši nenovērtējamu ieguldījumu pasaules kultūrā uz daudziem gadiem. Nevdrīkst aizmirst, ka līdz devītās simfonijas rakstīšanas brīdim Ludwig van Beethoven bija pilnīgi kurls, ASV prezidents Franklin Roosevelt pārvietojās ratiņkreslā, antīkā laika slavenais dzejnieks Homērs, atbilstoši teikai, bija neredzīgs. Bieži vien tieši neredzīgie, kuri nevarēja medīt, apstrādāt zemi un karot, senos laikos kļuva par dzejniekiem vai teicējiem. Starp dažādu tautu dzejniekiem un rakstniekiem bieži bija sastopami neredzīgi. ASV un Anglijas rakstnieku vidū var izcelt: John Milton (1608-1674), Williams (XVIII gadsimts), Alisa King (XIX gadsimts), Helen Adams Keller (XIX gadsimts), no krievu rakstniekiem un dzejniekiem – Domna Anisimova (XIX gadsimts), I.Kozlov (1779-1840), V. Ryazancev (1867-1942)., А.Belorukov (1881), N.Ostrovskiy (1904-1936), F.Shoev (1903).
- Izziņas procesi. Redze un dzirde
- Redzes funkciju īpatnības dažādu acs pataloģiju gadījumos
- Redzes invalīdi
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Redzes funkciju īpatnības dažādu acs pataloģiju gadījumos
Реферат для университета14
-
Ieteicamās fiziskās aktivitātespirmsskolas vecuma bērniemar redzes traucējumiem
Реферат для университета17
Оцененный! -
Bērnu redzes procesa traucējumi un mācību procesa nosacījumi
Реферат для университета10
Оцененный! -
Invalīdu biedrības
Реферат для университета34
Оцененный! -
Cilvēka acis
Реферат для университета18