Reformācijas ietekme uz kultūru
Eiropas kultūras vēsturē XVI gs ir ļoti nozīmīgs – tolaik sākās reformācijas kustība, kas radikāli ietekmēja ne tikai Romas katoļu baznīcas turpmāko likteni, bet sekmēja daudzu tautu nacionālās kultūras uzplaukumu un sociālo progresu vispār. Par reformācijas galveno cēloni uzskata feodālisma un tā garīgā avota katolicisma stagnāciju, traucējot attīstīties jaunai pasaules uztverei. Tajā laikā Eiropas kultūru vitāli ietekmēja humānisma idejas, Leonardo da Vinči, Mikelandželo, Roterdamas Erasma, Fransuā Rablē, Tomasa Mora darbība. Parādījās jauna tehnika, uzplauka zinātne, literatūra, māksla, arhitektūra, tirdzniecība, informācijas apmaiņa, tika atvērtas jaunas universitātes, modās tautu nacionālā pašapziņa, interese par savu vēsturi, valodu. Francijā jaunās tendences nosauca par Renesansi.
Reformācijas gaitā Eiropas ziemeļos: Anglijā, Nīderlandē, Skandināvijā, Vācijas vienā daļā, Šveicē uzvarēja protestanti, bet Spānijā, Itālijā, Francijā, Polijā, Ungārijā, Čehijā katolicisms saglabāja savas pozīcijas. Šis dalījums atstāja zināmu iespaidu uz kultūru un tās tradīciju īpatnībām, tajā skaitā uz kultūras attīstību Latvijas teritorijā. Reformācijas notikumu virknē arī Livonija nokļuva Eiropas uzmanības lokā.
1517. gada 31. oktobrī augustīniešu mūks un vikārs Mārtiņš Luters pie vietējās pils baznīcas durvīm piesita aicinājumu uz disputu katolicisma reformēšanas jautājumos. Viņš savu viedokli formulēja 95 tēzēs. 22. tēzē viņš nosauca Livoniju, kur, tāpat kā Turcijā un Tatārijā, neeksistējot pāvesta vara. Viņš it kā neesot zinājis, kur Livonija atrodas, bet informācija bijusi pareiza: Livonijas muižnieki patiešām maz interesējās par Romas pāvesta norādījumiem un tiecās pēc maksimālas patstāvības. Viņiem bija apnikusi pāvesta un Livonijas ordeņa vēlme komandēt un iejaukties visos pasākumos.
Luterismu visai drīz sāka sludināt arī Livonijā, kur Rīga kļuva par reformācijas idejisko centru. 1522. gadā Rīgā Pētera baznīcā notika pirmais disputs starp luterisma propagandētājiem un katoļu garīdzniekiem. Luterisma sludinātāji reformācijas kustībā iesaistīja latviešus, lai iegūtu lielāku piekritēju skaitu. Turklāt tautas masu rosināšana saskanēja ar luterisma principiem.
…
