Runājot par reģionālisma un tieši reģionālisma politiku, vajadzētu pateikt, ka pašlaik ir ļoti aktuāli runāt tieši par šo tēmu. Reģionālisma politika savā būtībā ir saistīta ar reģionālo ekonomisko, politisko un militāro organizāciju darbību. Tieši šim organizācijām ir noteicoša loma politikas veidošanas procesā konkrētā pasaules reģionā. Piemēram, Amerikas kontinentā noteicoša loma ir organizācijai NAFTA, Āzijā ASEAN, Klusa okeāna reģionā APEC, Eiropā protams Eiropas Savienība. Protams, ka šis nav visas pasaules reģionālās organizācijas, jo pastāv vel daudzas reģionālās ekonomiskās, politiskās un militārās organizācijas. Šī jautājuma ietvaros vajadzētu paņemt tieši Eiropas Savienību, kā reģionālo organizāciju un Eiropas Savienības ietvaros skatīties uz reģionālo politiku. Eiropas Savienība, kā organizācija nav koncentrēta Eiropas vidū, tajā ietilpst daudzas Eiropas valstis no dažādiem reģioniem. Eiropas Savienībā ietilps valstis no Austrumeiropas, Skandināvijas, Centrālās Eiropas, Rietumeiropas un Dienvideiropas. Tie visi ir Eiropas reģioni un tieši Eiropas Savienības ietvaros, šiem reģioniem var būt ļoti interesants un komplicēta politiska nostāja un attieksme. Šis reģionu izvietojums paredz jau iepriekš no vēsturiskiem faktiem zināt to, kādas intereses un katram reģionam, kāda viņiem ir politiskā uzvedība un kādi ir konkrēta reģiona politiskie, ekonomiskie un sociālie mērķi un uzdevumi Eiropas Savienības ietvaros.1
Mēģinot atbildēt uz šo jautājumu, pirmkārt, vajadzētu pieskarties Vidusjūras reģiona valstīm un mēģināt noskaidrot vai tās ir atvērtais reģionālisms vai tomēr ir perifērijas atkarības no organizācijas. Pirms desmit gadiem bija tik noteicošas lomas reģionālam izvietojumam Eiropas Savienības ietvaros, tomēr ar globalizācijas procesu palīdzību reģionālām izvietojumam šī loma ir palielinājusies. Piemēram, 1995. gadā neviens iedomāties pat nevarēja ka visām Vidusjūras reģiona valstīm, kas ir Eiropas Savienības sastāvā būs liela loma Eiropas kopējās politikas veidošanu. …
