Reģionu floras un faunas līdzības rādītāji un vides faktoru vērtējums ar ekoloģiskajām skalām

Teorētiskais pamatojums
Viena no bioģeogrāfiskās rajonēšanas pamatmetodēm ir konkrētu reģionu floras un faunas līdzības analīze un, lai pēc iespējas labāk varētu raksturot šīs bioģeogrāfiskās atšķirības biotopos, ir jānosaka salīdzināmo teritoriju līdzības pakāpe un sugu sastāvs. Pēc iegūtās informācijas, var izteikt dažādus secinājumus un plānot nepieciešamos pasākumus vides aizsardzībai.
Dažādi ekoloģiskie faktori ir tie, kas nosaka katras konkrētās ekosistēmas vides apstākļus un biotas bagātību. Pie šādiem ekoloģiskajiem faktoriem ir jāmin mitrums, gaisma, slāpekļa daudzums, augsnes reakcija, temperatūra un kontinentalitāte. Ekosistēmas ietekmējošos faktorus un biotopu vidi var raksturot, veicot ķīmiskās analīzes un pētot šajā teritorijā esošās augu un dzīvnieku sabiedrības. Lai kādu organismu vai biotopa struktūru izmantotu par indikatoru, tam jābūt cieši saistītam ar konkrēto vides ietekmējošo faktoru. Ekoloģiskos indikatorus iedala bioloģiskajos un nebioloģiskajos indikatoros. Indikatorsugas ir augu vai dzīvnieku sugas, kuru klātbūtne vai iztrūkums kādā vidē liecina par noteiktiem vides apstākļiem šajā vietā.
Darba mērķis: novērtēt vienas teritorijas vairāku biotopu augu valsts līdzību un daudzveidību un izmantot šos datus lietišķu bioģeogrāfijas uzdevumu risināšanā.
Darba uzdevumi:
1.aprēķināt floras līdzību trim biotopiem, izmantojot Žakāra līdzības koeficientu;
2.aprēķināt sugu daudzveidības rādītājus (sugu bagātība un Šenona- Vīnera indekss) visiem biotopiem datorprogrammā PC-ORD 5;
3.veikt netiešo ordināciju ar detrendētās korespondentanalīzes metodi datorprogrammā PC- ORD 5 un izveidot divpadsmit biotopu ordinācijas diagrammu, kurā apvilkt savstarpēji līdzīgākos biotopus, izveidojot 2-3 (4) grupas (biotopu tipus), pamatot grupu nodalīšanu.…