Ievads
Šajā praktiskajā darbā tiks apskatīta floras un faunas daudzveidība un tās līdzība dažādās teritorijās. Lai labāk izprastu šo faunas un floras līdzību dažādās teritorijās, apskatīsim, kas tad īsti ir fauna un flora.
Flora ir augu sugu kopums, kas vēsturiski izveidojies kādā noteiktā teritorijā. Flora, kas atrodama Latvijas teritorijā tagad, veidojusies 10000–15000 gados pēc pēdējā apledojuma. Ļoti nozīmīgi visu šo gadu garumā floru ietekmējis klimats un meteoroloģisko apstākļu izmaiņas, gan reljefa un augšņu dažādība, kā arī cilvēka saimnieciskā darbība. Floras bagātību nosaka sugu skaits noteiktā teritorijā. Jo vairāk ir sugu, jo bagātāka flora šajā teritorijā.
Līdzīgi var definēt arī faunu. Fauna ir kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu kopums. Faunas bagātību nosaka dzīvnieku sugu skaits attiecīgajā teritorijā.
Darbā tiks apskatīta sīkāk arī veģetācija. Raksturīgākie veģetācijas tipi Latvijā ir meži, purvi un pļavas. Latvija atrodas jaukto mežu (skujkoku – platlapju mežu) zonas ziemeļu daļā. Kādreiz teritoriju klāja gandrīz nepārtraukti mežu masīvi. Daudzu gadu simtu ilgās cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā, meži saglabājušies, galvenokārt uz smilšainām, mazauglīgām augsnēm un aizņem aptuveni 40% no Latvijas teritorijas. Pļavas Latvijā izveidojušās mežu izciršanas, pastāvīgas pļaušanas vai ganīšanas rezultātā. Purvi Latvijā aizņem 10% no teritorijas. Visvairāk to ir Piejūras zemienē un Austrumlatvijas līdzenumā. Purvi sāka veidoties jau ledus laikmeta beigu posmā, tomēr lielākā to daļa radusies pēcleduslaikmetā. Tie turpina veidoties arī mūsdienās – aizaugot ūdens tilpnēm vai pārpurvojoties sauszemei.
Lai varētu konstatēt, cik līdzīgas pēc floras un veģetācijas, ir mums dotās salas, tad darba gaitā pielietosim sugu sastāva salīdzinošu analīzi. Vadoties pēc iegūtajiem rezultātiem, varēsim atbilstoši secināt, kādi dabas aizsardzības pasākumi nepieciešami. Vieglāk arī būs izvēlēties to biotopu, kas nodrošinās vislielāko floras un veģetācijas daudzveidības saglabāšanu dotajos reģionos.
…
