Reinkarnācija-cilvēka daudzkārtēja piedzimšana dažādos ķermeņos. Tā nozīmē, ka noteikta cilvēka daļa- viņa nemirstīgā dvēsele, pēc cilvēka nāves var iemājoties citā ķermenī. Turklāt daudzkārt, kamēr vien dvēselei būs vajadzība vai vēlēšanās.
Pirmo reizi reinkarnācija pieminēta upanišadās. Konkrēti Brihadāranjakaupanišadas 6. daļas 2. nodaļā. Dvēseļu pārdzimšanu kā jaunu mācību zēnam Švetaketu atklāj gudrais Prāvāhānā :
«Tie, kuri askēzē kaist — tie caur uguni aiziet… uz Sauli. Tur viņus uzņem pie ļaudīm nepiederošais Puruša, kurš viņus aizved pie Brāhmana. Tas tad ir ceļš, kurš aizved pie dieviem».
Šeit cilvēka dvēsele — Ātmans savienojas ar Brāhmanu un izkūst dievišķajā. Tāda, pēc upanišadu domām, ir cilvēka vienīgā iespēja iegūt nemirstību. Bet kas notiek, ja cilvēka dvēsele nesavienojas ar Brāhmanu?
«Tie, kuri dzīvo par namturiem, paturot noliktā godā upurēšanu, dāvanu došanu, labdarību — tie aiziet pie senčiem… Tik ilgi tur palikuši, kamēr augļi no labajiem darbiem nodiluši, tie dodas atceļā to pašu ceļu, kā nākuši šurp… Tāds, kas šaisaulē svētīgi dzīvojis, drīz tad iemanto brahmanietes, kšatrijietes vai vaišijietes klēpi. Bet tas, kurš nešķīsti dzīvojis — iemanto suņa vai cūkas klēpi…»
Tātad cilvēkam, saskaņā ar upanišadu koncepciju, paveras trīs iespējas:
* saplūst ar Brāhmanu, pazaudēt savu apziņu, individualitāti;
* atdzimt pasaulē kā cilvēkam (tas, kādas kārtas cilvēkam būs pārdzimt, ir atkarīgs no nodzīvotās dzīves, no izdarīto darbu rakstura — karmas);
* pārdzimt zemākā būtnē. …
