Iespējamās atbildes uz dažādiem cilvēci interesējošiem eksistenciāliem jautājumiem varam meklēt neskaitāmās kultūrās, reliģijās un galu galā – katrs pats sevī, jo, kā zināms, pasaulē, kurā līdz šim vienprātība nav valdījusi, ir grūti atrast kādu absolūto patiesību, tāpēc, iespējams, pareizās atbildes varam rast tikai katrs sevī, balstoties uz savām vajadzībām un pārliecību. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas skar cilvēka esamības jēgu un būtību, neapšaubāmi ir veltīts nāves tēmai. Vairums cilvēku no nāves baidās – dažs no iespējamajām sāpēm, cits – no soda, bet vēl cits – no nezināmā, kas viņu sagaida. Patiešām – kas notiek ar cilvēku pēc nāves? Vai, izirstot fiziskajam ķermenim, pazūd viss, ko cilvēks savas pastāvēšanas laikā darījis, domājis, jutis? Un, ja tā, kāda ir cilvēka loma un jēga no dzīves kopumā? Cilvēki ir izvirzījuši neskaitāmas teorijas par pēcnāves dzīvi (šeit ar jēdzienu „nāve” tiek saprasta fiziskā ķermeņa bojāeja), un katrai no tām veidojas savs piekritēju pulks. Viena no spēcīgākajām un atbalstītākajām ir hinduisma reliģijas pārstāvētā teorija par reinkarnāciju. Tā ir sena un ļoti bagāta uzskatu sistēma, pie tam iekļauj sevī vienu no interesantākajām versijām par cilvēka pēcnāves dzīvi un mūža ritumu, tāpēc šo tēmu izvēlējos kā pamatu sava referātam.
Šī referāta ietvaros centīšos noskaidrot, kas ir reinkarnācija, kāda ir tās jēga un nozīme cilvēka dzīves ritējumā, kā arī, cik lielu lomu spēlē katrs indivīds sava likteņa ietekmēšanā, balstoties uz reinkarnācijas jēdziena izprati hinduisma reliģijā. Tāpat arī apskatīšu reinkarnācijas jēdziena izpratni hinduismā salīdzinājumā ar kristietību.
