Relāciju datu bāzu informācijas objekti

Tabulu definēšana
Kā zinams, katra datu bāze sastāv no tabulas telpām, bet katra tabulas telpa sastāv no segmentiem, kuros tiek glabāti informācijas objekti (tabulas, indeksi u.c.).
Lai izskatītu datu bāzes struktūru un darbību vispirms ar programmas SQL * Plus, kura ietilpst DBVS Oracle 9i, palīdzību izveidosim divas saistītas tabulas ar nosaukumiem PASUTITAJI1 un PASUTITAS_PRECES1 (skat. 1. un 2. tabulu).

Abās tabulās tiek iekļauts lauks, kura ieraksti identificē pasutītāju. Pirmajā tabulā šis lauks saucās KLIENTA_KODS un satur primāro atslēgu, bet otrajā tabulā tas ir lauks ar nosaukumu P_KLKODS. Caur šiem diviem laukiem tiek saistītas tabulas. Tas tiek norādīts ar atsauces palīdzību pierakstā FOREIGN KEY (P_KLKODS) REFERENCES PASUTITAJI1(KLIENTA_KODS), kad notiek tabulas definēšana.
Katram tabulas laukam tiek uzdots datu tips, kas noteic, kādus datus būs iespējams ievadīt šajā laukā. Piemēram, ja laukā jāievada ciparu vērtības, tad tam jāuzdod NUMBER datu tipu. Pēc norādīta datu tipa nosaka maksimālo simbolu skaitu, ko būs iespējams ievadīt šajā kolonnā.
Atkarībā no tabulā ievadītajiem datiem vienam vai citam tabulas laukam var pielietot kādu noteiktu ierobežojumu. Piemēram, ja tas ir PASUTITAS_PRECES1 tabulas lauks PASTA_INDEX, kurš ir domāts pasta indeksa ievadīšanai, tam var pielietot ierobežojumu ievadīt tikai lielus burtus (skat. 3. tabulu).

…