Bizantijas kultūrā tika realizēta pāreja no antīkā laikmeta pagāniskās tradīcijas uz viduslaikiem raksturīgo kristīgo tradīciju ar vienu universālu un pilnīgu Dievu centrā.
Kristīgās baznīcas pamati tika likti jau Romas pastāvēšanas laikā. Tas notika balstoties uz agrīno kristiešu kopienas tradīcijām. Valdošā laicīgā un reliģiskā aristokrātija ļoti labi apzinājās, ka vienota un spēcīga reliģija ir tautu vienojošs elements. [3;9] Meklējot atbildi uz jautājumu, kādēļ Bizantija bija tik stabila jāmin gan karadarbība, gan valsts pārvalde un ekonomika, bet pašiem bizantiešiem visvairāk rūpēja reliģija un viņu ticība. [7; 19] Tā kā Bizantijas sabiedrībā kristīgās un politiskās institūcijas bija savstarpēji saistītas, laicīgās dzīves notikumi bieži tieši ietekmēja kristietības attīstību. [5; 252]
Bizantijas reliģijā valdošā bija pareizticība- viens no galvenajiem kristietības novirzieniem, kas izveidojās, baznīcai sašķeļoties [1;217] tāds pats liktenis- sašķelšanās bija arī Romas impērijai [3;9]. Par austrumu baznīcas centru kļuva Konstantinopole. Valsts ar imperatoru priekšgalā savu politisko kontroli realizēja arī pār baznīcu un reliģisko mācību.
Ortodoksija jeb pareizticība, kādu to pazīstam tagad,- ar grezniem austrumnieciskas mistikas pilniem dievkalpojumiem, ar hierarhisku garīdzniecību un senatnīgu mācību-, ir izveidojusies, saplūstot pirmo triju gadsimtu kristietībai, grieķu domāšanas veidam un senajiem austrumnieciskajiem rituāliem. [2; 125] Bizantijas impērijas veidošanās un attīstības īpatnības ietekmēja arī reliģiju. Baznīca patiesībā kļuva par vienu no valsts aparāta sastāvdaļām. Tās ideoloģijā dogmatos (reliģisku mācību galvenās tēzes, ko baznīca atzinusi par neapšaubāmu patiesību [ 6;66] ) un rituālos daudz spēcīgāk nekā katolicismā izpaudās konservatīvisms, iracionālisms un misticisms, kā arī grieķu filozofijas un austrumu reliģijas ietekmes.
Pareizticīgās baznīcas galvenie postulāti tika formulēti ticības apliecinājumā, ko pieņēma 1.Nīkejas (325.g) un 1.Konstantinopoles (381.g.) ekumēniskajā koncilā. [1; 217-218] Lūk Nīkejas- Konstantinopoles ticības apliecinājums: Es ticu uz vienīgu Dievu Tēvu Visavaldītāju, debesu un zemes, visu redzamo un neredzamo lietu Radītāju. Un uz vienīgo Kungu Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, Vienpiedzimušo, kas no Tēva dzemdināts pirms visiem mūžiem; gaisma no gaismas, īstens Dievs no īstena Dieva, dzemdināts, neradīts, ar Tēvu vienādās būtībās, caur ko ir visas lietas darītas. …
