Secinājumi
Rakstot šo darbu secināju, ka reliģijā no socioloģijas viedokļa netiek pieminēts Dievs, jo reliģija tiek uzskatīta par sociālu institūtu, kuram piemīt noteiktas funkcijas, kuras palīdz kolektīvu veidiem atrisināt dažādas dzīves mistērijas, nāvi un eksistenci, kā arī tā palīdz atrisināt sarežģītas dzīves dilemmas. Protams, reliģija ne tikai atbild uz dažādām problēmām un jautājumiem, bet tā saliedē sabiedrību un ir pamats tās sociālajai solidaritātei.
Līdztekus ģimenei reliģija, ir viens no senākajiem sociālajiem institūtiem. Reliģijas attīstība ir acīmredzama, jo tā pielāgojas laikmetam un sabiedrības prasībām, tāpēc ir bijusi tik svarīgs komponents cilvēka dzīvē.
Mūsdienās ir attīstījušās gan daudz jau esošās reliģijas, gan klāt jau nākušas ir citas jaunas un konkurēt spējīgas reliģijas. Latvijā izplatītākā no reliģijām ir Evaņģēliskie luterāņi, to sekotāju skaits pārsniedz 450000 cilvēku.
Latvijā, attiecībā uz reliģiju kopumā valda daudz stereotipu un maldīgi uzskati, konkrēti par reliģisko organizāciju ietekmi, jo daudzi nespēj izšķirt kristietību no kultiem un sektām, tādēļ nopeļ visu reliģiju kopumā, nemaz nezinot, ka tā neaprobežojas tikai ar kristietību, sektu vai kultu.
Tā kā reliģija ir ļoti plašs institūts, tad tā visa būtību ir grūti apkopot referāta formātā, bet galvenās iezīmes, manuprāt, veiksmīgi tika atspoguļotas darbā.
…