Reliģija kā sociāls institūts ietver ticību, simbolus, pret kuriem izturas kā pret svētumu, rituālas darbības.
Tā nodarbojas ar reliģijas attīstību, pārmaiņām, lomu un nozīmi izpēti sabiedrībā, kā arī tās attiecībām ar cilvēkiem, kā veidojas un funkcionē reliģiskie institūti un grupas, kāpēc rodas konflikti to starpā, kas ir rituālo darbību pamatā utt. Kāpēc cilvēki izvēlās ticēt augstākiem spēkiem? Reliģijas socioloģija pēta rituālu ietekmi uz sabiedrību, vai tas tiek darīts tikai pieraduma pēc, un kā vispār tie veidojušies un uz ko balstās to pamatidejas.
Reliģija ir procesu un struktūru kopums, kas uzstājas kā sabiedrisko attiecību regulators un uzvedības paraugs. Reliģijas socioloģijas problēma ir noteikt, kas tieši attiecās pie jēdziena “reliģija”.
Reliģijas socioloģijā ir svarīgi saprast, kā tā ietekmējusi sabiedrību, tās uzskatus par ikdienišķam un sadzīviskām tēmām un problēmām un reliģijas nozīmi mūsdienās.
Reliģija ir ticības sfēra, pārliecības, kas balstās uz pieņēmumu vairāk nekā uz zinātniskiem pierādījumiem.
2. Dievu daudzums un vieta reliģijās
• Monoteistiskās reliģijas (piemēram, kristietība, islams un jūdaisms) apgalvo, ka eksistē viens dievs, kas ir atsevišķa būtne, nodalīta no mūsu pasaules.
• Politeistiskās reliģijas (piemēram, seno grieķu un romiešu reliģijas) apgalvo, ka ir daudzi dievi.
• Panteiskās reliģijas (piemēram, sintoisms, daļa hinduisma) uzskata, ka dievs ir visur dabā, nedalāms no tās.
• Ne-teistiskās reliģijas (piemēram, dažas budisma vai daoisma formas) neizsakās par dieva vai dievu esamību vai neesamību.
• Ateisms un ateistiskās reliģijas (piemēram, dažas budisma vai daoisma formas) noliedz jebkādu dievu esamību.
Citas atšķirības
Daudzām reliģijām ir svētie raksti (piemēram, Korāns, Bībele). To nozīme reliģijās ir atšķirīga. Daudzas balstās uz paaudžu gaitā mutiski nodotām tradīcijām (mitoloģija, folklora). Bieži reliģijā nozīmīga vieta ir tās dibinātājam un/vai praviešiem, piemēram, Muhamedam islāmā, Mozum jūdaismā.
…
