Renesanse

Re­fe­rāts vei­dots par tē­mu Re­ne­san­se. Ap­ska­tīts virs­pu­sī­gi gan no tās aiz­sā­ku­miem Itā­li­jā, gan arī ci­tur Eiro­pā.
Darbs sa­stāv no 29 la­pas­pu­sēm un tas vei­dots pēc vis­pār­pie­ņem­ta­jām vi­dus­sko­las dar­bu sa­ga­ta­ves pra­sī­bām (ti­tul­la­pa, lap­pu­šu nu­me­rā­ci­ja, sa­tu­ra ra­dī­tājs, uz­ska­tes ma­te­ri­āli (at­tē­li un fo­to­at­tē­li), iz­man­to­tā li­te­ra­tū­ra u.tml.).
Da­žā­du ap­svē­ru­mu dēļ vairāk iz­man­to­ti Interneta resursi, to­mēr iz­vē­lē­tās In­ter­ne­ta sai­tes at­bilst re­fe­rā­ta lo­ja­li­tā­tes pra­sī­bām un ir pie­ņe­ma­mi in­for­mā­ci­jas ti­ca­mī­bai. Papildus arī informācija tika salīdzināta ar autora zināšanām un citiem informācijas avotiem.
Re­fe­rāts vei­dots tek­sta for­mā­tā, ar vienu tabulu, tomēr bez ci­tiem līdz­īgiem ele­men­tiem, un tas sa­stā­dīts virs­rak­stos, apakš­virs­rak­stos un pa­ra­grā­fos tā, lai bū­tu mak­si­mā­li vien­kār­šāk uz­tvert un ie­vē­rot pie­dā­vā­to in­for­mā­ci­ju.
Pa­pil­dus vieg­lā­kai in­for­mā­ci­jas iz­prat­nei iz­man­to­ti da­žā­di at­tē­li. Tie nu­mu­rē­ti at­tie­cī­bā pret at­ra­ša­nos pa­ra­grā­fā vai apakš pa­ra­grā­fā. Iz­man­to­ti 9 at­tē­li.
Šis ir tikai virspusējs ieskats renesanses laikmetā, jo tam raksturīgas lielās pārmaiņas un izaugsmes maiņas. Līdz ar to renesanses laikmetā ir radīti ļoti daudzi darbi un darbojušies vēl vairāk mākslinieku dažādās jomās.
Nav ie­spē­jams no­vilkt pre­cī­zu lai­ka ro­be­žu, kad no­ti­ka pār­eja no viduslaiku uz re­ne­san­ses kul­tū­ru, jo iz­prat­ne par pa­sau­les vēr­tī­bu sis­tē­mu un tās li­kum­sa­ka­rī­bām vei­do­jas ga­du des­mi­tu, gad­sim­tu gai­tā, tā­dēļ tā ne­spēj īsā lai­kā pār­orien­tē­ties uz pa­vi­sam pre­tē­ju dzī­ves iz­prat­ni. Zi­nāms, ka sā­kot­nē­ji (XIV gs. sā­ku­mā) re­ne­san­se ide­jas at­tīs­tī­jās Itā­li­jā, kur at­tīs­tī­ju­šās stip­ras, ba­gā­tas pil­sē­tas (Florence, Sjēna, Piza u.c.) un kur to­laik Eiro­pā sā­ka at­dzimt zi­nāt­ne. Ša­jā zi­ņā īpa­ši iz­cē­lās Flo­ren­ce. Šeit dzi­mu­ši un dar­bo­ju­šies Frančesko Petrarka (1304-1374), Džoto di Bondone (1267-1337), Tomaso Mazačo (1401-1428), Filipo Bruneleski (1379-1446), Lorenco Žiberti (1378-1455), Donatello (1386-1466), Nikolo Makjavelli (1469-1527) un vir­kne ci­tu re­ne­san­ses literatūras, poēzijas, glezniecības, tēlotājmākslas, mūzikas, filozofijas, arhitektūras, kā arī da­žā­du zinātnes jo­mu at­dzim­ša­nas pi­onie­ri. Pa­tei­co­ties lie­lā mē­rā tie­ši šai diž­ga­ru ple­jā­dei aiz­sā­kās pa­sau­les vēr­tī­bu sis­tē­mas pār­vēr­tē­ša­na. Tā­dēļ Flo­ren­ci ne­re­ti dē­vē arī par mūs­die­nu Eiro­pas mā­ti.
Milānā, Flo­ren­cē, Romā un ci­tās Itā­li­jas pil­sē­tās dzī­vo­ja un strā­dā­ja arī Leonardo da Vinči (1452-1519), kurš at­zīts par vie­nu no di­že­nā­ka­jiem cil­vē­ces ģē­ni­jiem.…