Rakstot šo darbu mēģināju šo atdzimšanas, jauno atklājumu un mākslas uzplaukuma laikmetu apskatīt no šī laikmeta cilvēka dzīves un vērtību puses, kam, manuprāt, vajadzētu šo laikmetu raksturot visvairāk. Cilvēki dzirdot vārdu renesanse visbiežāk, manuprāt, iedomājas par tādiem vārdiem kā Leonardo da Vinči, vai Mikelandželo un citi tā laika ievērojamiem māksliniekiem un zinātniekiem, tomēr vienmēr tiek aizmirsts fakts, ka visiem šie slavenie un atzītie mākslinieki, zinātnieki un citi atzīti cilvēki ir tikai cilvēki, kas ir smagi strādājuši un cīnījušies, lai tagad, kad ir miruši tiktu atzīti kā „brīnumcilvēki”. Renesanasē cilvēki mēģināja atklāt visu jauno un izzināt pasauli. Daudz tiecās kļūt slaveni, tāpēc pievērsās mākslai un zinātnei, kur centās izmantot šīs jaunatklātās vērtības.
Šis bija laiks, kad cilvēki beidzot sāka apzināties sevi kā vērtību un dabas svarīgāko sastāvdaļu. Šos uzskatus radīja un papildināja tā laika jauna kustība, kas tika dēvēti par humānistiem. Pateicoties šai kustībai renesanse kļuva par to, kas tā bija, jo šie humānisti pievērsa pēc viduslaiku šausmās, nogurušos cilvēkus, ticībai sev un saviem spēkiem. Tā kā bija sācies arī Lielo ģeogrāfisko atklājumu laiks, tad cilvēki beidzot gūt priekšstatus arī par citu valstu kultūrām, domāšanu un ideoloģiju. Viss jaunais radīja cilvēkos interesi un ziņkārību. Liela uzmanība tika pievērsta arī antīkajiem mākslas darbiem un vērtībām, kas atspoguļojas arī renesanses laika mākslinieku darbos.
Viduslaiki bija laiks, ka slimību un karu dēļ vismaz puse Eiropas iedzīvotāju gāja bojā, viss kļuva dārgs, sākās bezdarbs, bads un nabadzība. Cilvēki bija zaudējuši spēku dzīvot un ticību sev un Dievam. Kad humānisti ar savu filozofiju un vērtībām bija padarījuši cilvēku dzīvi cerīgāku, sākās renesanses uzplaukums, kas atkal iedvesa cilvēkos ticību un vēlmi dzīvot. Šī laika galvenās vērtības bija cilvēks un individualitāte, daba, objektivitāte un reālisms, kas padarīja šo laikmetu par to, kādu mēs to zinām šodien. Manuprāt, šo laikmetu varētu salīdzināt kā pavasara saulīti pēc drūmās un aukstās ziemas, kas dara gaišāku pasauli un cilvēku prātus.…
