Tāpat kā daudzus jēdzienus, arī valsts jēdzienu var aplūkot ļoti dažādos aspektos, tāpēc ir daudzi valsts pastāvēšanas veidi un uzskati par valsti:
loģiski normatīvajā aspektā;
cilvēku psihiskie aspekti, kuri saistīti ar institūcijām, varasvīriem un valdīšanas stiliem;
aksioloģisks aspekts – valsts tiek uzskatīta par kopēju vērtību, augstāko mērķu krājumu;
socioloģiska un vēsturiskā rakstura aspekts – valsts ir organizēta sabiedrības grupa, kurai ir kopēja vēsturiska pieredze.
Valsts ir publiskas politiskas varas organizācijas un funkcionēšanas tiesiskā forma (vispirms no starptautisko tiesību viedokļa).
Pasaulē ir dažādas un daudz valstis. Tās mēģināja iekļaut dažādās grupās vai kategorijās ar līdzīgām īpašībām. Nevar viennozīmīgi pateikt, kuras līdzības ir jāatzīst par svarīgākajām un noteicošajām, lai uzskatītu tās par valstu klasifikācijas kritērijiem.
Tika ieteikti dažādi valstu klasifikācijas kritēriji:
1) valsts iekšējās suverenitātes pakāpe;
2) civilizācijas attīstības pakāpe;
3) etniskās un nacionālās viendabības pakāpe;
4) stratēģijas spēks;
5) sabiedriskās ekonomikas iekārtas veids, īpaši rūpīgi izstrādāts īpašuma veids;
6) iekšējās politiskās iekārtas tips.
Šajā darbā tiks apskatīts pēdējais kritērijs - iekšējā politiskā iekārta. Tas tiek uzskatīts par mūsdienu valstu svarīgāko klasifikācijas kritēriju. Te galvenais ir valsts formas jēdziens.
Valsts formas ir vēsturiski attīstījušās ilgā laika posmā no visprimitīvākā līmeņa, kur sabiedrības attiecības ar valsts varu ir balstītas uz despotiju un valdošo tirāniju līdz pat tādam valsts varas attīstības līmenim kā, piemēram demokrātija.
Lai pastāvētu suverēna valsts, tajā jābūt noregulētām tiesiskām, juridiskām saitēm starp tautu – ļaužu kopību, sabiedrību un pastāvošo valsts varu. Liela nozīme jāpiešķir tam, ka šim regulējumam ir jābūt iestrādātam valsts likumdošanā.
Īpaša uzmanība tika veltīta Latvijas Republikas valsts valdīšanas formai – republikai, kas ietekmē mūs visos dzīves aspektos, gan politiskajā, gan sociālajā jomā.
Valsts ir tiesiski organizēts cilvēku kopums noteiktā teritorijā. Valstij raksturīgie elementi ir politiskā vara, iedzīvotāji un teritorija, kurā vara tiek īstenota.
Valsts forma ir ārējais veids, kādā organizēta publiska vara. To nosaka vairāki faktori – valsts tapšanas vēsturiskās īpatnības, sabiedrības tradīcijas, politiskās attīstības gaita. Vispārējā nozīmē valsts formas jēdziens vienmēr tiek saistīts ar jebkāda objekta, priekšmeta būtības ārējo izpausmi. Formu var uzskatīt par parādību ar kuras palīdzību mēs spējam vienu objektu atšķirt no cita. Forma spēj noteikt priekšmeta piederību pie noteiktas sistēmas. Ja tiek apskatīta valsts, tad jēdziens valsts forma apzīmē valsts būtību, tātad valsts varas ārējo izpausmi. …
