Revolūcijas tiesiskie pamati

Ievads

Latvijas vēsturē bieži ir sastopams revolūcijas jēdziens. Lai labāk izprastu revolūcijas būtību, cēloņus, mērķus un tās darbības radītās sekas, nepieciešama šī procesa tiesiskā analīze. Revolūcijas likumību Latvijā un tiesības uz to skar tādus diskusiju objektus kā Latvijas Republikas Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maijā veiktais apvērsums un LPSR Augstākās Padomes 1990. gada 4. maijā pieņemtā deklarācija "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Šī darba mērķis nav atklāt pozitīvos un negatīvos aspektus atsevišķu subjektu darbībā, bet gan atrast revolūcijas tiesiskās saknes. Iespējas sasniegt vēlamo rezultātu realizējas, ja tiek atrasti pozitīvo un dabisko tiesību saskarsmes punkti. Tādējādi pētījumā galvenokārt tiek izmantota salīdzinošā metode, kurai cauri vijas darba retoriskais jautājums: "Vai eksistē un reāli pastāv tiesības uz revolūciju?" Lai uz to varētu atbildēt apstiprinoši vai noliedzoši un ar pamatotiem argumentiem, revolūcija kā process ir jāanalizē pa posmiem, kuri nenoliedzami ir savstarpēji saistīti un nesaraujami, tādēļ darbā tiks izmantota arī dialektiskā izziņas metode, kas apskata pretstatu kustību kopumā, to pretrunas un iekšējās pretrunas. Tādējādi cēloņi un sekas nebūs sastinguši pretstati, kas aplūkojami atsevišķi un paši par sevi. Pētījumā nav stingras un dzelžainas struktūras, kuras ietvaros tiktu izklāstītas svarīgākās idejas, jo revolūcija ir process, kuru ir sarežģīti analizēt šādi noteiktās robežās. Darbā ir ieturēta zināma pāreja no teorijas uz praksi, tāpēc gandrīz katru pētījumā izteikto apgalvojumu tā autors centīsies ilustrēt ar attiecīgu piemēru no pasaules likumdošanas un revolūciju vēstures.

…