Visās trijās filmās ir redzams režisora autorkino un vispārīgi autorkino redzama iezīme- varoņi nonāk uz sabrukuma robežas, filmās tas ir redzams pat vairākas reizes, jo katrs no varoņiem cieš, izjūt bēdas, zaudējumu vai vienkārši ir satriekts. Varoņi nav apmierināti un nepriecājas par savu dzīvi. Viņu laimīgās sejas var redzēt tikai „aizliegtā augļa” klābūtnē. Visās trijās filmās Lī izrāda savu unikālo autorkino iezīmi - perfektu stilizētāja prasmi un interesi par ģimenes attiecību dramaturģiju.
Filmās ir attēlota sieviešu aklā ticība tam, ka viss ģimenes dzīvē ir labi: filmā „Kāzu bankets”- Wei Tanga māte uzskatīja, ka jaunais pāris ir laimīgs; filmā „Kuprainais kalns” Enisa un Džeka sieva ticēja, ka viņu vīri ir parasti, ģimeniski un mīloši vīri, kuri bieži dodas kopā makšķerēt, bet filmā „Iekāre. Piesardzība” – Mr. Yee sieva, kura vispār neko nenojauta par viņas vīra un jaunās draudzenes afēru.
Režisors attēlo netradicionālu ģimenes dzīvi- homoseksuālas jeb “aizliegtas” attiecības, jo gan homosleksuālisms, gan krāpšana nav labas dzīves pazīme. Var sastapt psiholoģiski sarežģītas personības- nekonkrēti varoņu mērķi, vēlmes, agresijas izpausmes un spēku sabrukums, bailes, bēdas. Šie personiskie stāsti, fantāzijas un vēlmes ir tieši tas, kas vieno galvenos varoņus- mīlniekus. …